No boļševistiskās PSRS vēstures labi zināms fakts, ka 1918. gada 30. augustā Maskavā tā dēvētajā Mihelsona rūpnīcā notika atentāts pret toreizējo valsts faktisko vadītāju Vladimiru Ļeņinu. Savulaik tas bija izcelts teju vai visās mācību grāmatās, visi vienoti runāja par tā dēvēto eseru sazvērestību un kaismīgi apsūdzēja vienu konkrētu cilvēku, dēvējot viņu par teroristu. Taču arī šajā gadījumā atklājas daudz faktu nesakritību, kas pētniekiem devis iemeslu apšaubīt vismaz to, ko dēvē par oficiālo versiju.

Iespējamais un neiespējamais tumšā Maskavas vakarā

Tātad tas notika 30. augusta pašā vakarā. Lai gan vispār jau nekur un nekad neesot minēts pilnībā precīzs atentāta veikšanas laiks. Ļeņina šoferis Stepans Giļs, kurš bija viens no nedaudziem atentāta aculieciniekiem, jau dažas stundas pēc notikušā nopratināšanā vēstījis, ka viņi vispār rūpnīcā ieradušies pulksten desmitos vakarā, Ļeņins tur vismaz stundu runājis strādnieku priekšā, bet pēc uzstāšanās iznācis rūpnīcas pagalmā. No tā parasti tad arī izsecina aptuveno atentāta laiku, proti, pulksten vienpadsmitos vakarā jeb faktiski stundu pirms pusnakts. Taču vēlāk skaidri un gaiši nolūkā pastiprināt izvirzīto oficiālo versiju šo mirkli “pārcēla” dažas stundas agrāk – uz pulksten sešiem vakarā. Tas esot bijis nepieciešams, lai varētu labāk izvairīties no virknes citu neatbilstību.