Darbs, kas noteikti jāizdara, – zaudējumu jautājums jāpaceļ dienaskārtībā Baltijas valstīm kopīgi. Jāvienojas par kopīgu metodoloģiju.

Karš Ukrainā radījis labvēlīgu ģeopolitisko fonu, lai aktivizētu vēl 2005. gadā ar Latvijas valdības rīkojumu izveidoto komisiju PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, pilnā nosaukumā ''Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai''. 

Komisija, kas atrodas Tieslietu ministrijas paspārnē, līdz šim darbojusies ar pauzēm. Tagad, šķiet, komisijas darbība iegūs jaunu enerģiju. 29. augustā par komisijas vadītāju apstiprināja tās dalībnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir pārskatīt iepriekš paveikto un saprast – ar kādu mērķi vispār šī zaudējumu aprēķināšana notiek, kāds būs rezultāts. "Viena lieta, ja aprēķinām un iedodam sabiedrībai rezultātu, lai būtu saprotams, kas noticis. Otra lieta, ja visu šo informāciju sagatavojam tā, lai ar to ietu uz starptautisku tiesu, lai pieprasītu reālas kompensācijas. Kāds ir komisijas mandāts? Tas ir tas, ko gribēšu saprast, īpaši tagad, kad sastādīta jauna valdība un ir jauns Valsts prezidents," sarunā teic Krūmiņš. 

Kādā stāvoklī ir saimniecība, ko esat pārņēmis?

Gatis Krūmiņš: Pagājušajā gadā, kad tieslietu ministrs bija Jānis Bordāns, pētnieku grupai, ko vadīja mans kolēģis Jānis Šiliņš, tika dots uzdevums veikt apkopojošo darbu, lai saprastu, kas pa šiem gadiem izdarīts. Iedeva arī papildu naudu – 100 tūkstošus eiro. Tad arī varēja sajust, ka kaut kas restartējas. 

Jāsaka, komisija strādājusi ilgu laiku, taču darba intensitāte vienmēr bijusi atkarīga no tā brīža politiskajiem lēmumiem, no piešķirtās naudas. 

Toreiz, kad darbs sākās, bija arī finansējums un process ritēja diezgan intensīvi. Tad, 2009. gadā, sakarā ar ekonomisko krīzi premjers Valdis Dombrovskis šo darbu vieglu roku apturēja. Cilvēki, kas toreiz komisijā strādāja, izveidoja Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (LOIB). Kad 2013. gadā komisijas darbs atjaunojās, sanāca it kā divas paralēlas vides. LOIB tagad atbalsta institūcijas darbu. Izņemot pagājušo gadu, finansējuma intensitāte kopš 2013. gada nav bijusi liela. Ik gadu deva 35 tūkstošus eiro, par kuriem bija jāmēģina kaut ko izdarīt. Līdz ar to darbs tika darīts, bet ilgā laika posmā.