Ar Toma Skujiņa līdzdalību pagājušajā nedēļā Beļģijā sākās slavenās pavasara vienas dienas klasikas riteņbraukšanā un šis būtu labs brīdis pastāstīt par vienu no velosporta vēsturē visu laiku drosmīgākajiem vīriem, kurš, izmantojot savu atpazīstamību un popularitāti, Otrā pasaules kara laikā Itālijā palīdzēja glābt simtiem ebreju no holokausta šausmām. 

Stāsta varonis ir itālis Džino Bartali, par kuru mūspusē maz zināms, bet kurš Apenīnos ir joprojām cildināta riteņbraukšanas leģenda. Šis vīrs savulaik divas reizes triumfēja pasaules prestižākajā daudzdienu velobraucienā "Tour de France", trīs reizes bija ātrākais dalībnieks ne mazāk populārajās "Giro d’Italia" sacīkstēs, uzvarējis arī Basku zemes, Romandijas un Šveices tūrēs, Milānas–Sanremo un Lombardijas velobraucienos. Titulu noteikti būtu krietni vairāk, ja ne karjeras pilnbriedā lielās sporta sacensības neapstādinātu karš, kura laikā Bartali, izmantojot riteņbraucēja statusu, veica citus varoņdarbus.

Riteņbraucējs ar boksera seju

Džino Bartali piedzima 1914. gada 18. jūlijā mazā ciematiņā Ponte a Emā, kas atrodas netālu no Florences. Vecāki bija sīkzemnieki, ģimenē auga vēl trīs bērni, tāpēc Džino diezgan ātri nācās skolas solu apvienot ar piepelnīšanos. Liktenīgs pagrieziens viņa dzīvē nāca 13 gadu vecumā, kad puika sāka strādāt velosipēdu veikalā par mehāniķa palīgu, bet vēl nedaudz vēlāk – par kurjeru maiznīcā, produkciju klientiem piegādājot uz ciskudriļļa.