Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kurš pērn pēc Krievijas iebrukuma iestājās Zemessardzē, nopietni raugās uz civilās aizsardzības plāna militāro sadaļu, kas pašvaldībai kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāizstrādā līdz gada beigām.

Pilna mēroga karš Ukrainā Ludzas novadam sagādāja jaunu pārbaudījumu. Kā tikāt ar to galā?

Edgars Mekšs: Karam sākoties, ieguvām pieredzi bēgļu uzņemšanā. Esam pierobežas pašvaldība, ārējā robeža ar Krieviju apmēram 150 kilometrus gara. Ir divi robežkontroles punkti – Terehova un Grebņeva –, kur pārvietojas transports un gājēji. Kara sākumā plūsma tur bija, it kā palīdzības mehānisms bija izstrādāts, ka visu koordinēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, būs cilvēki, kas iebrauc. Uzskatīja, ka uz šejieni nāks no Eiropas, bet kustība bija pretējā virzienā. Sniedzām palīdzību ar izvietošanu, kāds jau te ir atradis darbu.

Vai ir zināms, cik daudz ukraiņu ir izgājuši caur šiem diviem robežpunktiem?

Mēs bijām tranzītpašvaldība, ik dienu tur uzturējās apmēram 150 cilvēku, bet tranzītā, kam vajadzēja uzkavēties dienu, nakti vai nedēļu, – cilvēki vispirms interesējās par vilcienu, ar ko doties tālāk. Bija nepieciešams izplānot, kurp viņiem doties tālāk. Vai paliks šeit, bet daudziem maršruts veda tālāk uz Eiropu.