Iepazīstieties – jaunais LR Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Zemessardzē nonācis jau kā virsnieks 1998. gadā pēc Aizsardzības akadēmijas absolvēšanas. Pēc piecu gadu dienesta pārcelts uz citiem bruņoto spēku veidiem, kur bijis dažādās vienībās, štābos. 2021. gadā atgriezies ZS, kad toreizējais komandieris piedāvājis vadīt Zemessardzes 1. Rīgas brigādi. Par militārās karjeras recepti, kā nokļūt tik augstā rangā, saka – galvenais ir apņēmība, pacietība nepamest mērķi kalpot savai valstij, un tad jau, sakrītot apstākļiem, var ieņemt augsto militāro amatvietu. To Pudāns novēl leitnantiem, kas šogad pabeidz Nacionālo aizsardzības akadēmiju. 

Sakiet, pulkvedi, cik reāls ir NATO plāns neatdot iebrucējam ne centimetru no dalībvalsts zemes un kāda vieta šajā plānā atvēlēta Zemessardzei?

Kaspars Pudāns: Pēdējos gados Zemessardzes loma konvenciāla kara gadījumā augusi daudz vairāk. Tāpēc mūsu attīstība koncentrēta palikt smagākiem, letālākiem, spēcīgākiem, būt ne tikai atbalstošajiem spēkiem, bet mums ir arī konkrēti uzdevumi būt gataviem visā teritorijā stāties pretī pretiniekam. Jautājums par NATO pārstrādātajiem plāniem vairs neatdot potenciālajam iebrucējam ne centimetru zemes – vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums. Lai neatkāptos, tev jābūt ar iniciatīvu, bet zināms, ka iniciatīvu iegūst sākotnējais konflikta uzsācējs.

Lai neatdotu ne pēdu zemes, aizsargājoties jākaro kilometru uz priekšu, jāievēro līdzsvars, kurā brīdī un vietā sākam pretdarbību. Pēc pagājušā gada februāra mūsu attīstības plānos ierakstītais par apdraudējumiem un darbības principiem tikai apstiprinājās.