Latviešu uzņēmējs Vilis Vītols (92) ilgus gadus dzīvojis un strādājis Dienvidamerikas valstī Venecuēlā. Kopš atgriešanās tēvzemē pagājuši 27 gadi, taču Vītola kungs turpina sekot līdzi notikumiem otrajā dzimtenē. Tā kā Venecuēla nonākusi pasaules uzmanības degpunktā, aicināju Vili Vītolu kā ekspertu, kurš izskaidro lasītājiem notikumus tālajā valstī. Ar Latvijas patriotu pārrunājām arī aktuālāko pašu mājās.

Iepazīstiniet, lūdzu, ar būtiskajiem faktiem, kas mūsu lasītājiem būtu jāzina par Venecuēlu! Tā pagājušā gadsimta beigās esot dēvēta par kontinenta Šveici?

V. Vītols: Kaut uz Dienvidamerikas kartes Venecuēla izskatās neliela zeme, patiesībā platības ziņā ir lielāka par Vāciju un Franciju kopā ņemtām. Tā ir ļoti bagāta valsts ar minerāliem un derīgiem izrakteņiem. Venecuēlā ir lielākās naftas rezerves pasaulē. Kā man stāstīja draugs Venecuēlas latvietis, kurš bija uzstrādājies vienā ieguves kompānijā par prezidentu, – ar esošiem resursiem ir pietiekami, lai apgādātu pasauli ar naftu 400 gadus. Tie gan grūti izsūknējami no pazemes, jo tā ir tā saucamā smagā nafta, bet ar dabas bagātībām Venecuēlā ir apmēram kā Krievijā, daudz dažādu iegūstamu izejvielu, toskait zelts, dimanti, milzums ļoti tīru dzelzsrūdas iegulu.

Tad cilvēki dzīvoja bagāti? Vai tomēr bija noslāņošanās?

Bija atšķirības. Tiesa gan, ne tik lielas kā citur kontinentā, teiksim, Kolumbijā noslāņošanās starp bagātajiem un trūcīgajiem ir lielāka. Bet demokrātija bija ar defektiem, ar korupciju, valdības mainījās demokrātiskās vēlēšanās, labējie nāca kreisi noskaņoto vietā un otrādi. Ar Hugo Čavesa ievēlēšanu šī kārtība tika likvidēta.

Viņš bija revolucionārais sociālists.

Es teiktu – komunists. Pirmajā reizē viņu ievēlēja godīgās vēlēšanās 1998. gadā, kad Čavess nāca ar antikorupcijas lozungiem. Pēc tām prezidenta vēlēšanas bijušas negodīgas, ar viltotiem rezultātiem. Venecuēlā balsošana notiek ar papīra lapām, līdz ar to paliek pierādījumi, ko vienmēr var pārbaudīt. 2023. gadā opozīcijai kaut kādā veidā izdevās tikt pie biļeteniem un saskaitot izrādījās, ka alternatīvajam kandidātam Edmundo Gonsalesam (Nobela Miera prēmijas laureātes Marijas Korinas Mačado atbalstītam līderim) bija pāri 70% balsu, kamēr Nikolasu Maduro, Čavesa varas pārmantotāju, atbalstīja mazāk par 30% pilsoņu. Taču esošais prezidents vienkārši pasludināja sevi par uzvarējušu ar 51%.