Siltajos mēnešos daudz laika tiek pavadīts brīvā dabā – strādājot dārzā, sportojot, pastaigājoties. Taču atliek tikai uz brīdi kļūt neuzmanīgam vai pārgalvīgam, lai gūtu vieglāku vai smagāku savainojumu. Tādos brīžos daudz atkarīgs no paša un apkārtējo rīcības.

Kritiens un tā sekas

Rīgas 2. slimnīcas rezidente traumatoloģijā un ortopēdijā Jolanta Lazdāne stāsta, ka pavasarī un vasarā traumas bieži vien tiek gūtas, krītot no velosipēda, skrejriteņa, mopēda vai motocikla, dažkārt arī no nestabili novietotām kāpnēm, sastatnēm.

Ja sasista, sastiepta, izmežģīta vai pat lauzta roka vai kāja, jūtamas sāpes, redzama deformācija, asinsizplūdums, pietūkums, ir apgrūtinātas kustības, tai pirmām kārtām nepieciešama atslodze, aukstuma komprese un imobilizācija, piemēram, izmantojot elastīgo saiti, kā arī pacelšana uz augšu. Sāpes mazina ar aukstuma gēlu vai aukstuma paku, cietušo vietu nedrīkst sildīt vai lietot sildošas ziedes. "Ja izmanto ledus gabaliņus, tos nevajag likt tieši uz ādas, bet gan vispirms iebērt plastmasas maisiņā un ietīt dvielī," viņa saka.

Ja krītot gadījies samežģīt pēdas locītavu, tai uzliek elastīgo saiti, tinot astoņnieka veidā, var izmantot arī ortozi. Ja locītava izskatās deformēta, to veidojošie kaulu gali savstarpēji novirzījušies, vajag saglabāt deformāciju, padarot ekstremitāti nekustīgu, un doties uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti iesaka traumēta apakšdelma deformāciju saglabāt, fiksējot to ar diviem lakatiņiem; bet augšstilba vai apakšstilba traumas gadījumā fiksēt