Dzīves ritējumā paaudzes nomai­na viena otru – sākotnēji vecā­ki rūpējas par saviem bērniem, lai nodrošinātu viņiem visu nepiecieša­mo, bet, gadiem ritot, lomas bieži vien mainās. Iestājoties sirmam vecumam vai sa­skaroties ar nopietnām veselības lik­stām, pašiem vecākiem var kļūt ne­pieciešams bērnu atbalsts un aprūpe. Latvijā šis jautājums nebalstās tikai uz sirdsapziņu, bet tiek regulēts normatīvajos aktos.

Kādos gadījumos rodas šāds pienākums

Pienākums bērniem apgādāt vecā­kus nepastāv pats par sevi, bet gan ro­das tikai reālas vajadzības gadījumā. Tas nozīmē, ka vecākam radusies nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem, jo viņš pats saviem spēkiem vairs nespēj sevi nodrošināt. 

Ja sirmgalvim ir pie­tiekami liela vecuma pensija, ienākumi no īpašumiem, iekrājumi bankā vai citi materiālie līdzekļi, kas ļauj nodrošināt normālu, cilvēcīgu ikdienu, bērnam nav juridiska pienākuma sniegt papil­du finansiālu atbalstu.