Daudzās Igaunijas salas vilina ar daudzveidīgo dabu, senvēstures liecībām un lieliskām SPA iespējām.

Tieši pirms simt gadiem mūsu diplomātiem neizdevās pierādīt tiesības uz Roņu salu – Latvijas sauszemei tuvāko Baltijas jūras salu, kuru galu galā savā valdījumā ieguva Igaunija, kurai gan par salu trūkumu nebija jāuztraucas, jo tās rietumu piekrastē uzskaitīti vairāk nekā divi tūkstoši lielāku un mazāku salu. 

Tolaik tur pārsvarā dzīvoja zviedri, un igauņiem vēlāk Roņu sala sagādāja daudz loģistikas problēmu, taču no tā laika latvieši ik pa laikam nostalģiski atgriežas pie jūras salu tēmas un laikam tādēļ arī tik naski dodas ceļojumos uz Igaunijas salām – pavisam citu, noslēpumainu un savrupu pasauli, ko sajūtu ziņā mums nespēj sniegt mūsu Daugavas salas. Arī es dažkārt sailgojos pēc nesteidzīgā dzīves ritma, skarbās dabas un savdabīgajiem saliniekiem, kas mīt Sāmsalā – Igaunijas lielākajā salā (2673 km²).

Tilts uz neparasto pasauli

Ierasti no Igaunijas kontinentālās daļas Sāmsalā var nokļūt ar prāmi no Virtsu ostas (250 km no Rīgas), kas ik pusstundu kursē katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. 

Pasažieru un transporta līdzekļu nogādāšanu uz salām veic divi prāmji, un divdesmit septiņu minūšu garajā braucienā var paspēt gan apmeklēt tualetes, gan ieturēt maltīti.