Pirms Lieldienām aicināju uz sarunu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Rinaldu Grantu. Piecdesmit vienu gadu vecais garīdznieks, uzvarot vēlēšanās, nesen nomainīja amatā 32 gadus luterāņus vadījušo, tagad pensionējušos arhibīskapu Jāni Vanagu. Šī ir Rinalda Granta pirmā lielākā intervija mūsu laikrakstā.

Esat studējis Policijas akadēmijā – interesanti, kā no policista kļūst par arhibīskapu? Vai ticību Dievam mantojāt vai ieguvāt? Iezīmējiet, lūdzu, sava dzīves gājuma būtiskās pieturzīmes!

R. Grants: Mana dzimtā vieta, kur pagāja bērnība, ir Saldū. Neesmu audzis reliģiozā ģimenē, pie ticības nācu 18 gadu vecumā. Beidzis vidusskolu, ideālu vadīts, devos studēt uz Policijas akadēmiju. Studiju laikā notika mana ieiešana baznīcā, un drīz pēc tam atpazinu aicinājumu, vismaz iespējamību, ka varētu kļūt par garīdznieku. Bet nestrēbu karstu, absolvēdams Policijas akadēmiju, paralēli pēdējā kursā iestājos Lutera akadēmijā. No turienes sākās virzība uz mācītāja amatu. Saskaņā ar līgumsaistībām, kas paredzēja, izstudējot par policistu, strādāt noteiktu termiņu valsts iestādē, pastrādāju Interpolā. Pēc trim gadiem, beidzot Lutera akadēmiju, mani par mācītāju ordinēja arhibīskaps Jānis Vanags un nosūtīja kalpošanā. Galvenā vieta, kur kalpoju 25 gadus, ir Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudze. Ģimenē ar sievu esam laulāti jau 28. gadu, mums ir četri bērni.