"Ir bezizejas situācija. Protams, ka esmu satraukta, jo nezinu, ko dēlam ieteikt. Nav rezerves plāna, un tāds pat nebija iespējams. Savu pienākumu viņš ir izpildījis, ko viņam vēl darīt?"

"Gadu būs nometis zemē. Viņš ir reāli iegāzts," saka Agnese Skrūzkalne, kuras dēls šovasar pabeidza valsts aizsardzības dienestu, bet nav uzņemts Rīgas Stradiņa universitātes programmā "Tiesību zinātne". Kāds ir īstais iemesls, studētgribētājs tā arī nav sapratis.

Tiem jauniešiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam (VAD), potenciālā bezmaksas izglītība pēc tam ir viens no nozīmīgākajiem valsts piesolītajiem burkāniem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apkopojusi, ka šovasar šādu iespēju izmantojuši 100 dienējušie no kopumā 245, kuri beidza dienestu.

Viens no tiem brīvprātīgajiem VAD dienējušajiem, kurš cerēja izmantot iespēju studēt bez maksas, bijis arī Agneses dēls. 

Sākotnēji viss izskatījies, kā cerēts un noteikumos lasīts – uzņemšana notiek automātiskā kārtībā, ja visi dokumenti ir kārtībā. 

Ar dokumentiem domāts – atestāts, sekmju izraksts (sekmība visos priekšmetos), centralizēto eksāmenu sertifikāts un citi pašsaprotami dokumenti kā, piemēram, pase.

Tomēr acīmredzot klupšanas akmens izrādījies VAD dienējušā vēlme studēt nepilna laika klātienes studijās. Agnese gan uzsver, ka pirms dokumentu iesniegšanas telefonsarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvi pārprasījusi visus šos jautājumus un nevienā mirklī neviens neesot norādījis, ka nepilna laika studijas nederot. Viņa uzskata, ka iesaistītie, visticamāk, likumu nemaz nepārzina.

Interesanti, ka pagājušā gada novembrī militārā portāla "Sargs.lv" publicētajā ziņā nekas nav minēts par pilna laika studijām, taču 29. jūlijā papildinātajā ziņā šī norma jau minēta pašā raksta ievadā. Agnese stāsta, ka nedz iestāšanās procesā, nedz šobrīd, jau cīnoties par savu taisnību, neviens RSU vai IZM pārstāvis viņai vai dēlam tā arī neesot to pateicis.

Ir pat pretēji – IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta augstākās izglītības eksperte Elīza Dāldere kopā ar Agnesi rūpīgi lasījusi likumu un tajā nevienā vietā neesot norādīts, ka jāstudē pilna laika klātienē, E. Dāldere esot norādījusi, ka likums ir Agneses un viņas dēla pusē. Arī cita ministrijas darbiniece apstiprinājusi šo informāciju.