Jēkabpils novads ir viens no nedaudzajiem, kurā vēl nebija notikusi plašāka izglītības iestāžu reorganizācija, kādu daļa pašvaldību veica jau iepriekšējā sasaukumā.  

Novada dome šo lēmumu pieņēma 26. februārī. Tas skar trīs vidusskolas, divas pamatskolas, kā arī vēl divu pamatskolu četras programmu īstenošanas vietas tur, kur kādreiz bija skolas. Šo reformu pavadīja skaļi vietējo kopienu protesti. Pēc to iniciatīvas portālā "Mana balss" marta sākumā dažu stundu laikā bija savākti kolektīvā iesnieguma iesniegšanai nepieciešamie 300 paraksti, bet līdz šīs nedēļas sākumam pret domes lēmumu jau bija parakstījušies 1356 novada vēlētāji. Kad marta sākumā iniciatīvas autori iesniegumu iesniedza domē, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktās pārbaudes par derīgiem bija atzīti 962 paraksti.

Skolotāju algu dēļ

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils novada dome skatīja kolektīvo iesniegumu, bet nolēma noraidīt tā iesniedzēju aicinājumu atlikt skolu tīkla reorganizāciju. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka tas ir smagākais lēmums, ko šajā sasaukumā var nākties pieņemt. "Taču ne vienmēr mūsu vēlmes un domas sakrīt ar to, kas mums ir jāizdara. Skatoties uz nākotni, mums tas ir jāizdara," sēdē sacīja R. Ragainis. Viņš paskaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā" nosaka jaunus kritērijus – ja pašvaldība vēlas saglabāt skolu, kas tiem neatbilst, tad tai ir jānodrošina līdzfinansējums pedagogu darba samaksai. Valsts budžeta dotācija skolotāju algām tiek piešķirta tikai tām skolām, kas atbilst kritērijiem – vispirms jau tas ir noteiktais skolēnu skaits klašu grupās.