Daudzu lauku māju un vasarnīcu tuvumā, kuras pilsētnieki izmanto vasaras atpūtai, zeļ lekni stublāji ar varenu ziedkopu galā – latvāņi, kuru sula var izraisīt bīstamus apdegumus. Savukārt sēņojot vai ogojot iespējams nejauši uzkāpt vienīgajai Latvijas indīgajai čūskai – odzei. Kā rīkoties, lai kaitējums būtu pēc iespējas mazāks?

Apdedzina saules ietekmē

Sosnovska latvānis Latvijā tika ievests 1948. gadā kā lopbarības augs, taču lopiem tas negāja pie sirds. Latvāņi sāka izplatīties savvaļā, līdz kļuva par bīstamāko invazīvo augu sugu. Tas izplatās nekoptās lauksaimniecības zemēs, upju ielejās, krūmājos, ceļmalās un labvēlīgos apstākļos var izslieties pat četru metru augstumā.

Kā norāda Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, latvāņa sula, saskaroties ar ādu, piemēram, cenšoties augu nolauzt, nopļaut vai kā citādi iznīcināt, rada ķīmiskus apdegumus. Saules ultravioletā starojuma ietekmē sulā aktivizējas fotodinamiski aktīvas vielas furokumarīni, kas ievērojami palielina ādas jutību pret šo starojumu

"Derma Clinic Riga" vadītājs, dermatologs Raimonds Karls norāda, ka šī auga stiebru, lapu un mazākā mērā ziedu sula pati, bet īpaši kopā ar saules gaismu spēj izraisīt fotoķīmisku dermatītu. Tas ir ādas iekaisums, kuru izraisa divu faktoru ietekme – gaisma un ķīmiskā viela. Pats pieskāriens augam ir nesāpīgs.