Latvijas mežos un dārzos nogatavojas zemenes, vasaras avenes un citas ogas un citi vitamīnu avoti. Kuras dabas veltes ar tiem īpaši bagātas, un vai ar daudzveidīgu uzturu vien pietiek, lai vasarā nodrošinātu organismu ar visu nepieciešamo?

"Katra oga, auglis un dārzenis satur savu vērtīgu vielu. Daudzveidība uzturā ir galvenais nosacījums optimālai vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai. Neviens dārzenis, auglis vai oga nav superēdiens, bet to kombinācija nodrošina plašu bioloģiski aktīvo vielu klāstu," uzsver Veselības centru apvienības poliklīnikas "Dzelzceļš" uztura speciāliste Karina Ozola.

Vai vasarā iespējams uzkrāt vitamīnu rezerves visai ziemai? Lielākā daļa ūdenī šķīstošo vitamīnu, piemēram, C un B grupas vitamīni, neuzkrājas organismā lielos daudzumos, tādēļ tie jāuzņem regulāri ar uzturu. Toties taukos šķīstošie vitamīni A, E un K uzkrājas organismā (galvenokārt aknās), savukārt D vitamīns veidojas ādā saules ultravioleto staru ietekmē, tādēļ pietiekams saules daudzums vasarā tiešām var radīt rezervi rudenim. Ziemeļu platuma grādos, arī Latvijā, pat vasarā saules bieži vien nepietiek, turklāt D vitamīna sintēzi samazina vecums, tumšāka āda, aizsargkrēmi, hroniskas saslimšanas. Secinājums: pilnībā uzkrāt vitamīnus ziemai nav iespējams, tādēļ jānodrošina sabalansēts uzturs visu gadu.