Pamestie, aizmirstie, izmestie bezsaimnieka jeb ielas kaķi – tā vienmēr ir bijusi liela un sāpīga problēma, īpaši pēdējos gados. Patversmes, dzīvnieku aizsardzības biedrības un brīvprātīgie ir tuvu bezizejai, jo bezsaimnieka kaķu skaits pieaug. 

Marta Kociņa, kura kopā ar citām brīvprātīgajām aptuveni divdesmit gadus palīdz Jelgavas kaķiem, stāsta: "Tā kā dzīvoju pilsētas centrā un mājā ar centrālapkuri, šeit kaķiem nav daudz vietu, kur patverties. Nav šķūnīšu, pagalmā kaķu mājiņas uzstādīt ir problemātiski, pagrabus slēdz ciet, un dzīvniekiem nav kur patverties. Pēdējos gados kolonijās nav uz ielas dzimušo kaķu. Vairāk ir tādi, kurus izmet no piebraukušas mašīnas vai vienkārši atnes un noliek. Šo nelaimīgo vidū ir dzīvnieki, kas tā sauktajiem saimniekiem sagādājuši problēmas: grūsnas kaķenes, dzimumgatavību sasnieguši pusaugu runči, kas būtu jākastrē, kā arī veci un slimi dzīvnieki. Tieši vecos dzīvniekus var ļoti viegli paņemt rokās, taču to ārstēšana prasa lielus naudas līdzekļus, reizēm dzīvnieks pēc laika aiziet pa varavīksnes ceļu, kur viņam vairs nav jācieš... Tomēr ir arī nosacīti laba ziņa – savā laikā izmesti un pieklīduši mežonīši ir sterilizēti un tātad nevairojas."