Jūlijā Rīgā aizvadīts jau devītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko organizēja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Ārlietu ministrija. Tas nav vienīgais pasākums un organizatoriskais darbs, ko ikdienā veic PBLA. Saruna ar PBLA izpilddirektoru Raitu Eglīti. 

Kur mūsdienās ir lielākās latviešu kopienas ārzemēs jeb diasporas? Pagājušā gadsimtā pirms neatkarības atgūšanas Latvijā runāja, ka pēc Otrā pasaules kara ASV dzīvojuši apmēram 200 tūkstoši latviešu.

R. Eglītis: Patieso skaitu jau īsti nezina neviens, bet Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka ārpus Latvijas dzīvo ap 400 tūkstoši latviešu, un tas ir skaitlis, ko pieņemam un lietojam. Piemēram, Amerikas latviešu apvienība jeb ALA apgalvo, ka tā pārstāv 90 tūkstošus latviešu izcelsmes cilvēku, kas ir saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem ASV. ALA kartotēkā ir apmēram 16 tūkstoši latviešu adrešu, savukārt biedru skaits – apmēram 6000.

ALA arī tagad ir lielākā organizācija, kas ietilpst PBLA. Tādēļ valdē ir pieci tās pārstāvji, tostarp PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kurš dzīvo Vašingtonā.

Kopumā PBLA pašlaik ir 15 valdes locekļi – pieci no ASV, pa trim no Kanādas, Austrālijas, pa vienam no Dienvidamerikas un Krievijas un divi no Eiropas. Kā zināms, Eiropā tagad ir liela un aktīva jaunā diaspora, kas apvienota zem Eiropas Latviešu apvienības jeb ELA paspārnes. Eiropas diaspora ir skaitliski liela un aktīva, bet to ir grūtāk organizēt, jo Eiropas valstu ir daudz un katrā ir mazliet citādāki apstākļi.

Tātad PBLA pārstāvēti arī Krievijā un citur austrumos dzīvojošie latvieši?

Krievijas latvieši ir vienīgā pārstāvniecība no austrumiem. Taču patlaban tajā pusē viss ir noklusis. Diemžēl viņi ir jaunā dzelzs priekškara otrajā pusē. PBLA valdē vēl ir pārstāve, kura pārstāv Krievijas latviešu kongresu, kaut pati dzīvo Latvijā. Viņa uzsver, ka ir jāgaida ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, lai darbība un sakari ar ārpasauli varētu atjaunoties. Pāris atbalsta lietas gan vēl paspējām izdarīt arī pēc 2022. gada notikumiem. Caur mūsu diplomātu kanāliem uz Krieviju aizsūtījām līdzekļus, lai varētu atjaunot nodegušu latviešu saieta namu Augšbebros, izdevās pat nosūtīt Rīgā nopirktas elektriskās klavieres.