Bargā salā un sniegiem bagātā ziemā putniem noderīga cilvēku palīdzība – sarūpējot sēkliņas, speķi vai tauku bumbas, mēs dodam viņiem iespēju noturēties līdz pavasarim. 

Jo treknāks ēdamais putnam ziemā, jo labāk. "Galvenais noteikums – ja esam sākuši barot, kaut ziemas vidū, tad tas jādara līdz īstajam pavasarim," arī atgādina Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs, ornitologs Dmitrijs Boiko.

"Veikalos nopērkamās barotavas praktiski visas derēs, problēmas vairāk mēdz būt ar būrīšiem – ne visi ir piemēroti putnu ligzdošanai," spriež Dmitrijs Boiko. "Barojot putnus, mēs tos piesaistām arī dārzam, un, pavasarī izliekot būrīšus, kur ligzdot, tie paliks un izķers kukaiņus no augļukokiem, šādi pasakot paldies par barošanu. Mājas strazdi, kas vasarā noēd ķiršus, pie mums pārziemo nelielā skaitā, pārsvarā Kurzemē, pie barotavām ziemā nāk melnie meža strazdi."

Barotavas lai ir ērtas un drošas

"Barotavas jāierīko tādas, lai putniņš var paēst un redzēt, kas notiek visapkārt," skaidro ornitologs. "Mēs barojam mazos putniņus, bet viņus savvaļā medī lielākie putni, piemēram, zvirbuļvanagi, lauku apvidos arī lielās čakstes. Jāskatās, lai jumtiņš pārsegtu apakšdaļu ar rezervi, citādi barību samērcēs nokrišņi. Svarīgi, lai barotavu būtu ērti iztīrīt – pirms iebērt jaunu sēkliņu porciju, jāiztīra sniegs. Barotavas materiālam nav nekādas nozīmes, vienīgi koks ir izturīgāks, jo plastmasa no temperatūras svārstībām ar laiku sāks plaisāt. Metāla režģīšos var iebērt zemesriekstus, kas ir laba barība putniņiem, turklāt arī sniedz taukus enerģijai. Apaļie režģi domāti tauku bumbām (pirms ielikšanas tās gan jāatbrīvo no plastmasas sieta). Ja negribas noņemties ar barotavām, vienkāršākais variants ir iekarināts vai pienaglots speķis. Galvenais, lai tas nav sālīts."