Komentē Sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste Liene Stālmane.

Reizēm vecāki var negatīvi ietekmēt savu bērnu savstarpējās attiecības – salīdzinot, uzslavējot vienu, bet kauninot otru. Tas var ne tikai pasliktināt brāļu, māsu attiecības, bet arī graut bērnu pašvērtējumu, ietekmēt to, cik pārliecināti vai nepārliecināti viņi būs nākotnē, kā veidos savu ģimeni un attiecības.

“Kādēļ tu nevari būt kā māsa vai brālis?” – arī tad, ja pārmetumi netiek izteikti vārdos, bērni jūt vecāku emocijas, ķermeņa valodu un attieksmi. Jā, vecāki mēdz būt atsaucīgāki, mīļāki pret saviem favorītiem. Tas ēnā atstātajam bērnam var radīt vēl lielākas uzvedības un motivācijas grūtības, spītu un pretestību. 

Sistēmiskajā ģimenes terapijā bieži redzams, ka dalīšana “labajos” un “sliktajos” bērnos kur viens ir labais tēls, bet otrs - grēkāzis, nereti neapzināti palīdz novērst uzmanību no ieilgušiem vai slēptiem vecāku savstarpējiem konfliktiem. Vecāki mēdz atkārtot modeļus, ko paši pieredzējuši bērnībā.