Ilga un Ivo Švāni ar diviem dēliem – trīspadsmitgadīgo Danielu un desmitgadīgo Haraldu – dzīvo netālu no Bergenas. Norvēģija viņu ģimenes mītnes vieta ir jau 16 gadus. Skaistās pilsētas tuvums, skuju kokiem klātās kalnu grēdas, kur tālumā pavīd virsotnes, kur pat vasarā nenokūst sniegs, serpentīna ceļš, kas aizved pie nupat kā renovētas plašas mājas kalnos, no Latvijas atvestais mīlulis – suns Otto un kaķis Kokoss. Šādā vidē rit ikdienas rīti un vakari Švānu ģimenē. Dienā vecāki strādā, bet bērni iet skolā. 

Ilga Švāne ir Latviešu biedrības Bergenā vadītāja. "Es te varu pabarot savu dvēseli ar latviskumu. Kad piedzima Daniels, sāku interesēties, kur vēl tuvumā ir kādi latvieši, ar ko varētu satikties. Es gribēju, lai Daniels runā latviski un zina latviešu dziesmas. Man toreiz bija 27 gadi. Atradām Bergenā nelielu latviešu interešu grupu, kuru vadīja jauna māmiņa un pulcēja citus interesentus. Viņai bija mūzikas skolotājas izglītība. Reizi nedēļā notika latviešu tikšanās un kopīga dziedāšana. Interesentu skaits ļoti ātri no padsmit bērniem izauga līdz 30. Tagad Bergenas latviešu biedrībā ir 100 biedri, kas katrs maksā biedra naudu apmēram 22 eiro gadā. Kopā ar bērniem latviešu pasākumos pulcējam ap 250 cilvēkus. Pasākumos iekļaujas arī Bergenas tuvākajās un tālākajās apkaimēs un pilsētās dzīvojošie, un tad mēs esam jau 300. Visvairāk apmeklētais pasākums ir Latvijas valsts svētki 18. novembrī. Varu teikt, ka latvietība un latviešu biedrība Bergenā aizsākās bērnu dēļ. Viss sākās ar bērniem."

Pieredze dzemdību namā

Kad dzimis pirmais bērns, Ilga Bergenā bija nodzīvojusi divus gadus. Sarunas ar mediķiem bijušas norvēģu valodā. "Manas zināšanas bija pietiekamas, lai saprastu, ko man saka," stāsta Ilga. "Dzemdību namā man iemācīja visu par mazuļa kopšanu pirmajos mēnešos." Bez maksas bijušas drēbītes. Jaunajām māmiņām dāvinājumā no aptiekām un lielveikalu ķēdēm bija iespēja tikt pie jaundzimušo dāvanu pakām, kuru sastāvā bija dažādas eļļiņas, šampūni, knupīši un pamperi. Atbalsts bija patīkams un ar sadāvinātajām lietām pieticis gandrīz vai pirmo pusgadu.