"Mēs, visticamāk, pirksim jaunu invertoru tāpēc, ka Latvijā to neviens nelabo, esot jāsūta uz Vāciju. Saules paneļi darbošoties pat ilgāk nekā 25 gadus, tomēr tie pakāpeniski ražo nedaudz mazāk elektroenerģijas," saka saimnieks.
Viņš piebilst, ka vēl viens – vislielākais – izaicinājums esot paneļu mazgāšana. Tā jāveic ik pēc aptuveni desmit gadiem. "Vai nu pašam ar lupatu jākāpj uz jumta, vai jāpērk mazgāšanas pakalpojums, ko patlaban sniedz maz uzņēmēju, kas savukārt atkal nozīmē kosmiskas cenas," tā saimnieks. Uz jautājumu, vai lielais lietus daudzums mazgāšanas vajadzību nemazina, saimnieks atbild ar humoru: "Uzauguma kārtiņa uz paneļiem sāka veidoties pēc pirmajiem astoņiem ekspluatācijas gadiem. Būtu labi, ja kāds no augšas paneļus tīrītu arī ar birsti. Uz paneļiem iesēdušos netīrumus vajag iekustināt mehāniski, vien tad tie noskalosies." R. Lignickis piebilst, ka viņš cer sagaidīt saules paneļu mazgāšanas robota izveidi. Tie jau ir izveidoti, tomēr cenas ir patlaban ir gandrīz nepieejami augstas.
Apsver ar saules paneļiem darbināma ravētājrobota iegādi
SIA "Rūķīšu tēja" ārstniecības augu audzēšanā nelieto herbicīdus, tāpēc saimniecībā ļoti liels ir fiziskā darba īpatsvars. Darbiniecēm, īpaši šajā ar lietu bagātajā vasarā, kad ļoti labi aug nezāles, jāravē ir bieži un daudz. R. Lignickis atceras, ka uzreiz pēc eiro ieviešanas (2014. gads) vienas tējas paciņas vairumtirdzniecības cena bija vienāda ar viena darbinieka stundas likmi – 1,20 eiro. Patlaban pēc aizvadītajiem 11 gadiem minimālā stundas likme ir 4,60 eiro. "Tas nozīmē, ka arī paciņas cenai vajadzētu būt tuvu tam. Darbaspēka izmaksas produkta cenā veido lielu īpatsvaru. Diemžēl paciņas vairumtirdzniecības cenas kāpums ir vien aptuveni 30 procenti, nevis četras reizes. Kā risinām šo izaicinājumu? No mazāk ienesīgajām lietām, no kultūraugiem, kuru audzēšanā ir liels darba ieguldījums, pamazām atsakāmies. Ko varam, cenšamies mehanizēt, lai celtu darba ražīgumu," saka saimnieks. Viņš liek lielu cerību uz robotiem ravētājiem, uz lāzertehnoloģijas izmantošanu un apsver šāda pirkuma iespējas.
"Šie apmācāmie roboti darbojas ar saules paneļu ražoto elektroenerģiju un var ravēt gandrīz 24 stundu režīmā. Paredzu diezgan strauju izaugsmi ravētāju ražošanā un izmantošanā. Ravētājrobotus būvē arī Jelgavā, patlaban gan specializācija ir burkānu ravēšanā. Būs mums palīgi ravēšanā," tā nākotnes ieceres līdztekus akumulatora pirkumam iezīmē ZS "Rūķīšu tēja" saimnieks.
Taupīšanai – otrs enerģijas avots
Priekules pagasta ZS "Nodegi" ir 200 Limuzinas šķirnes zīdītājgovju ganāmpulks, kā arī saimniecībā audzē produktus, kuru cenu nenosaka biržā, – kaņepes, lucernu un citus kultūraugus, no kuriem arī iegūst sēklas. Saimnieks Gatis Ozols ir izveidojis un turpina veidot zemes apstrādes modeli, kas balstīts uz augsnes auglības celšanu ar bioloģisko metodi astoņu gadu ciklā. Šajā modelī īpaša vieta ir gan biogāzes ražotnei, kur no saimniecības resursiem (kūtsmēsli, zāle un citi laukos audzētie produkti) ražo elektroenerģiju, siltumu un digestātu, un nu jau otro gadu arī 50 kW jaudas saules parkam. Atšķirībā no Raimonda Lignicka saimniecības "Nodegi" savu saules parku uzstādīja bez valsts atbalsta.
Kāpēc uzstādīt saules parku, ja saimniecībā darbojas biogāzes ražotne, kas ražo elektroenerģiju? Saimnieks atbild, ka ir jābūt taupīgam, un saules parks ļauj taupīt. Gatis Ozols: "Kad spīd saule, elektrībai nav cenas. Biogāzes ražotnē mēs daļu no izejvielām pārvēršam gāzē un elektroenerģijā. Tas ir produkts, ko ražoju gandrīz bez pārtraukuma. Kad cena ir zema, tad ražot biogāzi zūd jēga. Vienalga, kā es mazinātu tās pašizmaksu, resurss kaut ko maksā. Tas nozīmē, ka tajā brīdī man nav nekāda labuma – nav labuma dot tīklā elektroenerģiju, kurai nav cenas. Vienlaikus mans biogāzes ražotnes dzinējs darbojas ar minimālo jaudu un ražo enerģiju vairāk, nekā vajag man pašam. Neatkarīgi no manas gribēšanas dodu elektrību tīklā, kas neko nemaksā. Biogāzes ražotnes dzinēju var izslēgt, tomēr tajā brīdī, kad es to izdaru, saimniecība sāk tērēt pirkto elektrību. Tā neko nemaksā, viss kārtībā, tomēr "Sadales tīkls" vienalga paņem savu operatora daļu neatkarīgi no tā, kurā virzienā plūst elektrība. Tātad, arī pērkot elektroenerģiju par nulle centiem, maksāju "Sadales tīklam" par piegādi. Lēmu, ka tajā brīdī, kad spīd saule un saules enerģija nosit cenu, tā nosedz manu pašpatēriņu, un es tajā brīdī biogāzes ražotnes dzinēju varu izslēgt. Respektīvi, es iemodelēju saules enerģijas ražošanu savā pašpatēriņā. Darbojas šāds modelis: saule spīd – ražo, nespīd – neražo. Kad biržā elektrības cena kāpjas, iedarbinu biogāzes ražotnes dzinēju. Pēc saules parka uzstādīšanas man ir divi enerģijas avoti, ar kuriem varu spēlēties. Es nerunāju par pelnīšanu – ir iespēja taupīt. Ir jābūt taupīgiem, saimnieciskiem, un šis ir veids, kā es taupu."
G. Ozols arī vērš uzmanību uz saules parka būvniecības laikā gūto atziņu – ja saimnieks pats būvē saules paneļu parku, tad var rēķināties ar gandrīz uz pusi lētāku naudas ieguldījumu, nekā būvējot to ar kādas programmas līdzfinansējumu. "Līdzko ir projekti, ir jāizpilda dažādi nosacījumi. Saules paneļu parka uzstādīšanai ar vai bez kādas programmas atbalsta piesaistes ir vajadzīgs gandrīz vienāds naudas ieguldījums. Iespējas startēt atbalsta programmās bija, tomēr, izmantojot atbalstu, ir jāuzņemas saistības uz pieciem sešiem gadiem. Patlaban man nevienam nav jāatskaitās. Darbojos tā, kā pats vēlos."
Daudz vairāk stundu ar negatīvu elektroenerģijas cenu
Zane Leimane, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte:
– Klimata un enerģētikas ministrija atbalstu saules paneļu uzstādīšanai nodrošina vien fiziskām personām, izmantojot Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmu, par kuras izstrādi ir atbildīga KEM.
Juridiskajām personām saules parku iegādei un izbūvei lauksaimnieciskās ražošanas vajadzību nodrošināšanai atbalsts nav sniegts, un šādas atbalsta programmas KEM pārraudzībā nav. Lauksaimnieki atbalstu iepriekš nosauktajiem mērķiem var saņemt Altum, Lauku atbalsta dienesta un citās programmās.
Latvija pēdējos gados ir strauji attīstījusi saules ražošanas jaudas, kas pozitīvi atsaucas arī uz elektroenerģijas cenām. Pamatojoties uz 2023. un 2024. gada tendencēm, saules elektrostacijām (SES) ir būtisks potenciāls ietekmēt elektroenerģijas cenu septiņos no divpadsmit gada mēnešiem. Saražotais elektroenerģijas daudzums no SES ik gadu kāpjas, kas attiecīgi arī nodrošina zemākas elektroenerģijas cenas.
Mūsu aprēķini rāda, ka 2022. gadā saražotais elektroenerģijas daudzums no SES bija 29 878 MWh un elektroenerģijas cenas gada griezumā bija negatīvas (ar mīnusa zīmi) divas stundas. Savukārt 2023. gadā situācija krasi mainījās – SES ražoja elektroenerģiju četras reizes vairāk, pavisam 128 174 MWh, un gada griezumā negatīvas elektroenerģijas cenas sasniedza 100 stundu, bet 2024. gadā SES ražotās elektroenerģijas daudzums pieauga vairāk nekā trīs reizes un sasniedza 397 951 MWh. Pērn negatīva elektroenerģijas cena bija 184 stundas. Šāgada pirmajos septiņos mēnešos negatīvo stundu skaits ir sasniedzis jau 130, bet SES saražotās elektroenerģijas daudzums – 421 980 MWh.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops"
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
12 °C
