Pirms trim gadiem Talsu novada Upesgrīvā aktieris Mārtiņš Vilsons kopā ar sievu Zani Vilsoni vēra savas mājas durvis skatītājiem, kaut daudziem dzejas izrādes lauku mājas verandā likās pavisam neprātīga ideja. Tomēr tā ir sevi attaisnojusi, izrādes tiek pilnībā izpārdotas un "Rūķu" mājas veranda mazajā piejūras ciemā kļuvusi par profesionālas mākslas telpu un kultūras tūrisma veicināšanas vietu. 

Publikas mīlētais "Čaks lauku mierā Vilsona verandā" aizsācis verandas izrāžu ciklu, kuram katru vasaru pievienojas jauna, Mārtiņa radīta mazās formas dzejas izrāde. Šovasar no 7. jūlija papildus dzejas izrādēm skatītājiem mājas viesību atmosfērā būs iespēja satikt arī citus radošo profesiju pārstāvjus, baudīt viņu sagatavotos priekšnesumus un iesaistīties sarunās par mākslu un dzīvi.

Sarunā ar "Latvijas Avīzi" aktieris un režisors Mārtiņš Vilsons teic, ka iesākto nemaz nespētu beigt, jo tikšanās ar skatītājiem apliecina dzīvošanu: "Viens notikums iet pakaļ otram, viss ir labi, laikam, tā tam bija jābūt."

Biļetes uz Vilsonu verandas notikumiem tiek izpirktas ātri: ko tādu, ko nevar rast citur, jūs dodat saviem skatītājiem?

M. Vilsons: Acīmredzot tā ir sajūta, ka viņi šai pasaulē nav vieni, ka esam kopā, ka varam saprasties, ka kāds par viņiem domā. Sākām kovidlaikā, nu jau iet trešā vasara, trīs vasaras iet arī karš. Pēdējā laikā notiek pavisam interesanti: skatītāji pēc izrādēm sēž, neiet prom, grib parunāties, tad nu pārspiežam dažādas lietas. Cilvēki savā būtībā ir vientuļi, vien ārēji sabiedriski. Iespējams, atnākot uz izrādi, uz brīdi liekas, ka dzīvot ir vērts. Es daru vien to, ko esmu iemācījies, tā ir mana profesija, ko neviens nevar atņemt, un droši vien tāpēc, ka tas liekas labi un vērtīgi pašam, atdevi jūt arī skatītāji.