"Mamma zvana un saka, ka šogad vairs sēņot neies, jo kaimiņš ieraudzīja lāču pēdas pie tuvējā meža, kur mamma parasti gāja sēņot," tā sociālajā tīklā "X" nesen raksta Vita.  

Kāda cita sociālo tīklu lietotāja viņai atjoko: "Gan jau ka kaimiņa viltīgs gājiens, lai mamma nenolasa visas sēnes." Taču kopumā šajā viedokļu apmaiņā dominē nopietnas bažas. Lasāmi un dzirdami arī daudzi citi līdzīgi spriedumi – šovasar ļaudīm bail doties uz mežu ogot un sēņot, jo arvien vairāk saņemam ziņas par pamanītiem lāčiem. Arī es pēdējos gadus savā iecienītajā sēņošanas vietā Ogres novadā metu līkumu brikšņiem, bet, kad uzzināju, ka netālu Birzgales pusē lācis uzdzinis medību tornī sēņotāju, kļuva pavisam neomulīgi. Pirms četriem gadiem Žīguros biezoknī iztraucēts lācis jau iekoda kājā mežkopim. Nedaudz tā kā mierina, ka Latvijas vēsturē nav dokumentēts gadījums, ka lācis būtu nogalinājis cilvēku (ko nevar teikt par citām Eiropas valstīm un pat šo gadu), ka lācis ir miermīlīgs un cenšas izvairīties no cilvēkiem, bet negribas arī būt pirmatklājējam šajā ziņā.

Uzkliedza un taurēja lācim

Birzgalietis Dzintars Cers stāsta, ka