Bēres ir pārejas rituāls, kad cilvēks no šīs saules pāriet viņsaulē. Zināmā mērā bēres ir arī aizsardzības rituāls palicējiem, jo tajās notiek saskarsme ar to citu – nezināmo pasauli. Šīs pamatlietas ir nemainīgas jebkuram cilvēkam neatkarīgi no ticības un piederības kādai reliģiskai konfesijai, stāsta folklorists ANDRIS KAPUSTS.

Sagatavo ceļam

Kad cilvēks ir aizvēris acis mūža miegam, mājās atver logus, telpu durvis un pat skapjus, tā simboliski parādot aizgājēja dvēselei, ka tai ir brīvs ceļš, lai dotos prom, un, galvenais, ka ir jādodas prom.

Tad mirušo sagatavo ceļam mūžībā, mazgā un ģērbj. Senāk mazgāja tuvinieki pirtī, bet mūsdienās par šo procesu visbiežāk parūpējas apbedītāji. Aizgājēju tērpa baltā apģērbā, jo senatnē tā bija sēru krāsa. Baltā krāsa bija dominējoša arī palicēju drānās. Mūsdienās ierastais melnais tonis ir Vidusjūras reģiona tradīcija, kas modernajā pasaulē ienākusi caur kristietību. Aizgājēju joprojām liek šķirstā, kuram ir balta iekšpuse, – šī tradīcijas daļa gan ir saglabājusies.