Valdība aizvadītajā nedēļā atbalstīja vairāk nekā četru miljonu eiro izmešanu medicīnas atkritumu tvertnē. Tieši tik daudz izmaksājušas 83 508 "Pfizer" ražotās pretkovida vakcīnu devas, kuras iznīcinātas. 

Tieši tik devu būtu nepieciešams, lai pret kovidu sapotētu riska grupas jeb cilvēkus, kuriem SARS-CoV-2 vīruss var izraisīt smagas veselības problēmas, kas var beigties letāli, uzskata Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis. Taču cilvēki, manot, ka nežēlīgais vīruss, kurš kopš pandēmijas sākuma nogalinājis vairāk nekā sešus miljonus cilvēku pasaulē, ar gadiem kļuvis maigāks, vairs no tā nebaidās. SARS-CoV-2 ir piedzīvojis būtiskas mutācijas, un imunitāte, kas izveidojusies pēc atkārtotām inficēšanās reizēm un vakcinācijām, ir mazinājusi šī vīrusa radītās infekcijas klīnisko smagumu. Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs šīs pārmaiņas ir veicinājušas plašu sabiedrības nenoteiktību par ikgadējās vakcinācijas turpmāko nozīmi. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pieaugušo vakcinācijas aptvere 2024.–2025. gada sezonā līdz 2024. gada decembra beigām bija apstājusies aptuveni 21% līmenī. Tā ir zemākā kopš Covid-19 vakcīnu pieejamības sākuma un uz pusi mazāka nekā gripas vakcīnas aptvere (42%) tajā pašā periodā, raksta "The New England Journal of Medicine" (8. oktobris).

Nedzird, ka ārsti Latvijā uztrauktos par nāves gadījumiem, jo to ir maz – oktobra beigās reģistrēts tikai viens mirušais, kuram laboratoriski apstiprināta Covid-19 infekcija, bet kopš saslimstības sākuma rudenī mūžībā devušies divdesmit cilvēki. Slimnīcu profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka arī slimnīcās ārstēto pacientu nav daudz.