Pirms dažām nedēļām Veselības ministrijas Uztura padome atbalstīja Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tā mērķis ir ierobežot "virssvara epidēmiju" Latvijā, jo šobrīd tas ir katram piektajam bērnam un vairāk nekā pusei jeb 59% pieaugušo (ES vidēji 53%).

Liekais svars jau bērnībā

Galvenais iemesls, kādēļ ārstus un veselības aprūpes politikas veidotājus satrauc pārmēru lielais to cilvēku īpatsvars, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, ir tas, ka resnumu pavada vesela virkne veselības problēmu, sākot no aterosklerozes, paaugstināta asinsspiediena un citām sirds un asinsvadu slimībām un beidzot ar ļaundabīgiem audzējiem.

Bieži vien nosliece uz virssvaru tiek ielikta jau šūpulī, pareizāk sakot, tā ir ģenētiska nosliece. Pēdējos gados Latvijā pieaudzis grūtnieču skaits ar aptaukošanos. 2013. gadā to bija 574, bet 2023. gadā jau 1232. Tas pats sakāms arī par gestācijas jeb grūtnieču cukura diabētu, kas pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis no 1 līdz 10%. Zināms, ka liekais svars topošai māmiņai saistīts ar lielāku bērnu dzimšanas svaru – virs četriem kilogramiem, kā arī par 46% palielina iespēju, ka bērnam arī turpmākajā dzīvē būs tendence uzkrāt liekos kilogramus. Ar katru papildu kilogramu virs vēlamā svara pieauguma grūtniecības laikā par 8% pieaug varbūtība, ka bērnam būs aptaukošanās. Arī jaundzimušā zīdīšanas periods ir pārāk īss – vidēji 3,7 mēneši. 

Pētījuma dati liecina, ka gandrīz piektdaļa (19,2%) piecgadīgo bērnu zīdaiņa vecumā mātes pienu nav saņēmuši vispār vai arī ir saņēmuši to mazāk par mēnesi.