Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, liela daļa sirds un asinsvadu saslimšanu saistīts ar aterosklerozi – lēni progresējošu iekaisīgu slimību, kam raksturīga aterosklerotisku pangu jeb plāksnīšu veidošanās liela un vidēja izmēra artēriju sieniņās. 

Tās sašaurina asinsvadus, samazina asiņu plūsmu un var izraisīt miokarda infarktu, insultu, kāju un vēdera dobuma artēriju trombozi.

Holesterīna nosēdumi artērijās

Artēriju sieniņa sastāv no plānas epitēlija šūnu kārtiņas – endotēlija, muskuļa slāņa, kā arī saistaudu apvalka. Dažādu faktoru ietekmē, ieskaitot hipertensiju, hiperlipidēmiju, smēķēšanu, pakāpeniski veidojas endotēlija bojājums. Kādēļ ilgstoši paaugstināts holesterīna līmenis ir tik bīstams? Zema blīvuma holesterīnam reaģējot ar brīvajiem radikāļiem (nestabilām molekulām, kas rodas šūnu vielmaiņas laikā), tas var oksidēties. Ja organismā veidojas pārāk daudz oksidēta holesterīna, tas var izraisīt iekaisumu un artēriju sieniņu bojājumu. Sākotnēji uz endotēlija krājas putu šūnas, tad veidojas tauku "strīpas", kuras neietekmē asiņu plūsmu, tāpēc slimība ilgstoši neliek par sevi manīt. Tas visbiežāk notiek jau 20–30 gadu vecumā. Laikam ejot holesterīns, šūnu atkritumprodukti un citas daļiņas uzkrājas uz artērijas sieniņas – notiek nekrotiska kodola attīstība, ap to vēlāk veidojas fibroza kapsula, kas stabilizē aterosklerotisko plāksnīti. Fibrozajā kapsulā ir augsta kolagēna koncentrācija, tādēļ tā var diezgan ilgi izturēt iestiepumu un nesaplīst.