Tūlīt klāt vasaras brīvlaiks, kuru bērni gaida ar lielu nepacietību un prieku, taču vecākiem tas nereti sagādā bažas – kur likt skolasbērnus, kamēr pieaugušie strādā?

Viens variants, kuru piekopj daudzas ģimenes, – bērni uz laiku dodas padzīvot pie saviem vecvecākiem. Šobrīd paaudžu atšķirības var izjust vēl spēcīgāk nekā agrāk, kad mūsu ikdienā nedominēja viedtālruņi, planšetes, datori, mākslīgais intelekts un citas modernās tehnoloģijas. Kā tuvināt dažādās paaudzes? Kā vecvecākiem atrast kopīgu valodu ar saviem mazbērniem? Par to sarunā ar sistēmiskās ģimenes psihoterapijas specālisti Lieni Stālmani.

Vecvecāku un mazbērnu intereses bieži vien krasi atšķiras. Kā izveidot veiksmīgu komunikāciju un ciešu saikni starp paaudzēm? Ko vajadzētu ņemt vērā, lai pēc kopā pavadītā laika bērns vecākiem teiktu: "Jā, mums gāja superīgi!".

L. Stālmane: Vecvecākiem ir izveidojies savs ierastais dzīves ritms un vērtību sistēma, bet, lai veiksmīgi uzņemtu mazbērnus, jābūt atvērtiem pārmaiņām. Noteikti noderēs zināšanas par mūsdienīgām audzināšanas metodēm, svarīga ir arī ieinteresētība, vēlme iedziļināties bērnu interesēs, vērtībās un vajadzībās. Mūsdienu bērni aug tehnoloģiju ietekmē, informācijas plūsmas un dinamiska dzīves ritma vidē.

Ciešākas un sirsnīgākas attiecības parasti mazbērniem veidojas ar tiem vecvecākiem, kuri ir pozitīvi un patiesi ieinteresēti tajā, kas bērniem patīk – ne tikai skolas kontekstā, bet arī brīvajā laikā. Ļoti nozīmīgs ir saturīgs kopā pavadītais laiks gan sarunās, gan kopīgās aktivitātēs, kas abām pusēm sagādā prieku. Vecvecākiem ir iespēja radīt savus īpašos rituālus un unikālu kopā būšanas pieredzi, veidojot atmiņas, kas bērnus sildīs visu mūžu.