Diezin vai kāds varētu nopietni iebilst pret to, ka Ukrainas karavīriem ir lielākā pieredze un karošanas prasmes Eiropā, kādu nav nevienā citā, arī daudz turīgākā un dažādā ziņā modernākā kontinenta valstī.  

Kara ikdiena nepilnu četru gadu garumā šiem cilvēkiem likusi iemācīties, kā ar ieročiem rokās aizstāvāma sava valsts. Daudzi simti tūkstoši, tagad jau vairāk par miljonu, karavīru izdarījuši to, ko pirms 2022. gada 24. februāra citās valstīs uzskatīja par neiespējamu. Bija priekšstats, ka Ukrainas un Kijivas aizstāvēšana salūzīs dažās dienās, bet tā nenotika. Apstiprinājās senā atziņa, ka nevienai armijai nav neuzvaramu karotāju. Tādu nav arī Krievijai, kuras armiju iepriekš dēvēja par otro spēcīgāko pasaulē.

Nepilnos četros lielā kara gados ukraiņi iepazinuši savus ienaidniekus. Daudzi tos skatījuši vaigā un ne tikai kaujās, bet arī pēc tam jau kā gūstekņus. Daudz šajā laikā pārdomāts, meklētas atbildes uz jautājumiem, par kādiem vēl pirms pilna mēroga kara vairums nedomāja, jo šādam asiņainam karam bez jebkādiem noteikumiem no agresora puses lielākā daļa ukraiņu neticēja.

Grūti atrast pareizos vārdus, lai pateiktu, kādas