Vēl pirms 100 gadiem Latvijā baltie stārķi ligzdas lielākoties būvēja kokos, taču šobrīd lielākā daļa ligzdu – aptuveni 80% – atrodas uz stabiem, tātad baltie stārķi pārsvarā mitinās cilvēku tuvumā: pagalmos, laukmalās, ceļu malās – cilvēku uzturētās un apsaimniekotās teritorijās. 

Kā raksta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, balto stārķu ligzdošanas sekmes ir atkarīgas no pieejamā barības daudzuma – vai barošanās teritorijā, kas ir līdz aptuveni piecu kilometru rādiusā ap ligzdu, ir pietiekami daudz piemērota ēdamā, lai sevi varētu nodrošināt gan vecāki, gan pietiktu bērniem. 

Stārķu mazuļi vienas vasaras laikā sasniedz gandrīz pieauguša putna izmēru, līdz ar to tiem ir nepieciešams daudz barības, turklāt tai jābūt pieejamai gan laikā, kad jaunie putni ir ligzdā, gan arī periodā pēc tās atstāšanas, kad putniem jāgatavojas migrācijas ceļam.