Balvu novada Stompaku mežā kamerās, ko mednieki izvietojuši mežacūku pievilināšanas vietā, šopavasar tika pamanīts jenots – Latvijai neraksturīga invazīva suga. 

"Kamera piefiksēja interesantu zvēru – Latvijas dabas fonam neraksturīgu, ar svītrainu asti," Latgales reģionālajai televīzijai toreiz pastāstīja mednieku kluba "Šķilbēni" pārstāvis Jānis Šakins. Jenoti būtiski apdraud dabas bioloģisko daudzveidību, jo nodara lielāku postu nekā citas plēsēju sugas – izposta vietējo putnu ligzdas gan uz sauszemes, gan kokos, apdraud retās abinieku sugas un izplata dažādas slimības, piemēram, trakumsērgu. Tādēļ tika pieņemts lēmums par šī jenota noķeršanu – mežā tika uzstādīta speciāla kaste, kurā pēc divām dienām jenots ielavījies.

"Šis oficiāli ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad savvaļā nomedīts jenots. Tie ievesti Eiropā 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk izskausti. Šobrīd jenoti ir manīti Lietuvā, tie var atrasties arī dzīvnieku turēšanas vietās, piemēram, minizoodārzos, un izbēgt, taču Balvu novadā pamanītais dzīvnieks nebija dzīvojis nebrīvē, jo tam trūka čipa," atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas direktores vietniece Karīna Lazdāne.

Cilvēki bieži mēdz jaukt jenotus ar Latvijā bieži sastopamajiem jenotsuņiem. Jenotam ir gredzeni uz astes, turpretī jenotsunim aste ir vienādi pelēkā krāsā. Arī purnā ap acīm jenotsunim ir tikai tumšs apmatojums, bet jenotam pāri purnam balta svītra, kas atgādina masku. Ja savvaļā tiek pamanīts jenots, vides speciālisti aicina nekavējoties ziņot atbildīgajām iestādēm – Dabas aizsardzības pārvaldei vai Valsts meža dienestam. Sabiedrības modrība ir augsti vērtējama, tomēr pirms ziņošanas jābūt pārliecībai, ka redzētais dzīvnieks tiešām ir jenots, nevis jenotsuns, par kura apdraudējumu Latvijas faunas daudzveidībai zoologiem domas dalās.

Jenotsuņu skaits tiek regulēts