Gripas sezona sākusies, bet vakcīnu piegādes kavējas

Latvijā sākusies 2026.-2027. gada gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa sezona, bet daļu valsts apmaksātai vakcinācijai paredzēto gripas vakcīnu vēl gaida, informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Šajā sezonā Eiropā aizkavējies pretgripas vakcīnu ražošanas process, tādēļ vakcīnu piegādes Latvijā šogad notiek pakāpeniski un nedaudz vēlāk nekā ierasts, skaidro SPKC. Nacionālais veselības dienests (NVD) iepriekš skaidroja, ka vakcīnu ražošana aizkavējusies, jo novēloti saņemta informācija par vakcīnās izmantojamiem gripas vīrusa serotipiem.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu šajā sezonā tiks nodrošināta ar trim vakcīnām, kas paredzētas dažādām iedzīvotāju grupām. Latvijā jau saņemta intranazālā vakcīna "Fluenz", kas paredzēta bērniem vecumā no diviem līdz 17 gadiem ieskaitot, kuri pieder noteiktām veselības riska grupām.

Šonedēļ tiks sāktas gripas vakcīnas "Efluelda" piegādes ģimenes ārstu praksēm. Šī vakcīna paredzēta iedzīvotājiem vecumā no 60 gadiem, kā arī personām ar vidēju vai smagu imūnsupresiju.

Savukārt vakcīnas "Vaxigrip", kas paredzētas citām valsts apmaksātas vakcinācijas mērķa grupām, tai skaitā pieaugušajiem un bērniem ar hroniskām slimībām, Latvijā plānots saņemt līdz 13. novembrim.

Riska grupu pacientus SPKC aicina par vakcināciju interesēties sava ģimenes ārsta praksē.

SPKC apkopotie dati liecina, ka monitoringa sezonas sākumā gripas un citu akūtu elpceļu infekciju izplatība saglabājas salīdzinoši zema un ir nedaudz zemāka nekā iepriekšējās sezonas attiecīgajā periodā. Pirmie laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi Latvijā šajā sezonā reģistrēti jau pirms monitoringa sākuma un bijuši saistīti ar ceļošanu ārpus Latvijas.

Savukārt no 28. septembra līdz 4. oktobrim, sākot monitoringu, gripa klīniski noteikta trim pacientiem jeb reģistrēti 3,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ir mazāk nekā iepriekšējās sezonas attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 9,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Ar citu akūtu elpceļu infekciju simptomiem pie ģimenes ārstiem vērsušies 918 pacienti jeb vidēji 1179,3 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju. Arī šo infekciju izplatība ir nedaudz zemāka nekā iepriekšējās sezonas attiecīgajā periodā.

Laboratoriskās uzraudzības dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripa nav laboratoriski apstiprināta nevienā no 166 izmeklētajiem paraugiem. Savukārt vienā paraugā jeb 0,6% apstiprināta respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) infekcija.

Covid-19 pozitīvo paraugu īpatsvars bija 1,2%, saglabājoties aptuveni iepriekšējās nedēļas līmenī. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šā gada vasaras beigās un rudens sākumā Latvijā nav novērots Covid-19 saslimstības pieaugums.

SPKC, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, norāda, ka citās Eiropas valstīs gripas aktivitāte saglabājusies stabila un zema, taču reizē turpina pieaugt SARS-CoV-2 aktivitāte gan primārajā aprūpē, gan slimnīcās, un lielākā daļa hospitalizēto pacientu ir vecumā no 65 gadiem.

Gripas 2026.-2027. gada sezonā monitoringā iesaistītas 48 ģimenes ārstu prakses desmit administratīvajās teritorijās. Tās katru nedēļu sniedz informāciju par pacientiem, kuri vērsušies ar gripas, citu akūtu elpceļu infekciju un pneimonijas simptomiem.

Tiek apkopota arī informācija par pacientu hospitalizāciju, smagām akūtām respiratorām infekcijām un elpceļu infekciju izraisītāju cirkulāciju. Laboratoriskie izmeklējumi palīdz noteikt gripas, Covid-19, RSV infekcijas un citu elpceļu vīrusu izplatību Latvijā.

Iegūtā informācija ļauj novērtēt epidemioloģisko situāciju un savlaicīgi informēt sabiedrību par infekciju izplatības tendencēm, norāda SPKC.

Turpmāk monitoringa dati būs pieejami interaktīvā informācijas panelī. Tas SPKC tīmekļvietnē aizstāj līdzšinējos iknedēļas monitoringa biļetenus un ļaus interesentiem sekot aktuālajai gripas, Covid-19 un citu akūtu elpceļu infekciju izplatības statistikai Latvijā. Informācijas panelis pieejams SPKC mājaslapas sadaļā "Monitorings".

Gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringu katru gadu veic visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, nodrošinot savlaicīgu epidemioloģiskās situācijas novērtēšanu, gripas vīrusu cirkulācijas uzraudzību, kā arī sabiedrības veselības pasākumu plānošanu un īstenošanu.