Lai gan gripas slimnieku skaits uz 100 000 iedzīvotājiem no 433 aizvadītā gada beigās noslīdējis līdz 268 šā gada otrajā nedēļā, attiecīgi no 15 līdz 105 pieaudzis gripas komplikācijas – pneimonijas – gadījumu skaits, un vislielākais pieaugums bija vecuma grupā 65 un vairāk gadu.  

Taču gripas vīruss spēj ne tikai bojāt plaušas, bet arī skart citas orgānu sistēmas, piemēram, sirdi.

Vīruss – mainīgs un bīstams

Gripas vīrusam ir četri tipi, trīs no tiem skar cilvēkus. A un B tipa vīrusi ierosina smagas saslimšanas formas, bet C – vieglu elpceļu infekciju. A tipa gripas vīrusu apakštipos iedala atkarībā no diviem vīrusa virsmas antigēniem – hemaglutinīna (H1 – H18) un neiraminidāzes (N1 – N11). Šajā sezonā Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā visi apstiprinātie gripas vīrusi ir A tipa – 82% dominē A/H3 gripas vīrusa apakštips.

Gripas vīruss galvenokārt izraisa drudzi (38–40 °C), sausu, kairinošu klepu, sāpes aiz krūšu kaula, galvassāpes, nespēku, muskuļu un locītavu sāpes, aizliktu degunu. Bērniem nereti ir arī vemšana un caureja. Pieaugušajiem saslimšana lielākoties norit vieglā formā, un pacienti atlabst 7–10 dienu laikā, taču atsevišķos gadījumos slimība norit smagi, attīstās komplikācijas, kas dažkārt ir nāvējošas. Lielākam komplikāciju riskam pakļauti ir cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, hroniski slimie, grūtnieces, zīdaiņi. Statistika liecina, ka aptuveni 15% saslimušo attīstās smagas komplikācijas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra infektoloģe, hepatoloģe Velga Ķūse kā biežāko gripas komplikāciju min pneimoniju jeb plaušu karsoni, kuru var izraisīt kā vīrusu, tā bakteriālā infekcija.