Gaujienā izzinoši var pavadīt pat visu dienu, izstaigājot Jāzepa Vītola un Ojāra Vācieša takas, īpašo skaņu dārzu, kā arī baudot krāšņās Latvijas rudens ainavas.

Gaujiena atrodas Latvijas garākās upes Gaujas krastos nedaudz vairāk kā divu stundu brauciena attālumā no Rīgas un tikai astoņus kilometrus no Igaunijas dienvidu robežas. Te saglabājušās Livonijas ordeņa pilsdrupas, uz tās ārējās priekšpils zemes 19. gadsimtā uzcelta Gaujienas muižas kungu māja. Vienā no muižas ēkām savulaik vasaras vadījis komponists Jāzeps Vītols, un tur tagad iekārtots viņam veltīts muzejs "Anniņas", bet muižas teritorijā izveidota pastaigu taka ar āra mūzikas instrumentiem. Gaujienas vidusskolā (pilī) mācījies dzejnieks Ojārs Vācietis, tur apskatāma viņa piemiņas klase.

Gājiens uz Baznīckalnu

Gaujienā viesojos septembra pēdējā svētdienā, un vietējā gide, Jāzepa Vītola memoriālā muzeja "Anniņas" vadītāja Sanita Sproģe vispirms ved uz Baznīckalnu, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz garāko Latvijas upi Gauju (452 km). Luterāņu baznīcas vietā gan sen vairs tikai pamati, pie kuriem novietots simbolisks krusts. Pirmais koka dievnams te bijis jau 17. gadsimta sākumā, bet 1627. gadā tas nopostīts. Tā paša gadsimta beigās celts jauns, bet krievu karaspēks pēc pāris gadiem to nodedzinājis. Pēdējā mūra baznīca neogotikas stilā bijusi ļoti skaista un iesvētīta 1892. gadā. Desmit logus rotājušas vitrāžas, altārglezna bijusi divdaļīga ar Rafaēla un da Vinči gleznu kopijām, un Frankfurtē būvētās ērģeles skanējušas ar četrpadsmit balsīm. Par nelaimi, baznīcas skaistums nav savaldzinājis vācu armijas karavīrus, kuri 1944. gadā atkāpjoties to uzspridzināja.