Sens tik sens šodien šķiet tas laiks, kad 2014. gada decembrī "Latvijas Avīzē" rubrikā "Lasītāju balsis" publicēju rakstiņu "Forši. Reizēm arī feini". 

Rakstiņš beidzās ar paredzējumu, ka pienāks laiks, kad būs izveidojusies "forša un feina latviešu sarunu valoda". Tas laiks, šķiet, nu ir pienācis. Nav nevienas filmas, kuras tulkojumā mēs nedzirdētu šo vārdu, nav nevienas intervijas, sarunas, kurā tas neskanētu. Dzīve iet uz priekšu. Esmu saņēmis paziņas vēstuli, kurā četrreiz tika minēts "forši". Šis vārds visdažādākajos locījumos parādās arī drukātajos un sociālajos medijos. Manuprāt, lietojot šo vārdu, mēs noplicinām un padarām savu latviešu valodu (un arī savu domāšanu) pliekanāku un nabadzīgāku.

Elektroniskajā vārdnīcā "tezaurs.lv" vārdu "foršs" atzīst par īpašības un apstākļu vārdu sarunvalodā. Tālāk norādīts, ka tas kā apvidvārds (interesenti, kura?) nozīmē "skaists, glīts, iznesīgs". Minēts arī, ka šis vārds var nozīmēt kaut ko, kas ir "ļoti labs, kvalitatīvs, moderns un pat stilīgs".