Sirds–asinsvadu sistēma organismā nodrošina nepārtrauktu asins cirkulāciju, kas nepieciešama dzīvības procesu uzturēšanai.  

Tā audiem tiek piegādāts skābeklis un barības vielas un izvadīti vielmaiņas gala produkti. Saraujoties sirds kambariem, asinis tiek izgrūstas artērijās, bet elastīgās artēriju sieniņas spiež uz asinīm, dzenot tās uz priekšu. Ja sirds saraujas neritmiski, ja asins plūsmas ceļā ir sašaurinājums vai šķērslis un spiediens artērijās paaugstinās, tas nelabvēlīgi ietekmē dzīvībai svarīgu orgānu darbību.

Dulla galva? Pārbaudi sirdi!

"No asins apgādes ļoti atkarīgas ir vairākas orgānu sistēmas. Situācijās, kad pacientam ir akūts miokarda infarkts un iestājas tā saucamais kardiogēnais šoks, kad ir ļoti zems asinsspiediens, pirmkārt, tas jāpaaugstina, lai nodrošinātu asins pieplūdumu dzīvībai svarīgiem orgāniem – nierēm, sirdij un galvas smadzenēm. Daži orgāni ir ļoti jutīgi pret hipoperfūziju – nepietiekamu asins plūsmu, bet citi – pret asinsspiediena paaugstināšanos. Arteriālās hipertensijas mērķa orgāni, kuri tiek bojāti paši pirmie, ir galvas smadzenes, asinsvadi, nieres un acis," uzsver "Veselības centru apvienības" poliklīnikas "Aura" kardiologs Alberts Bērziņš.