Latvijā, kur padomju laikā pastāvēja tikai bioloģiskā psihiatrija, un šeit atšķirībā no Eiropas pat nebija psihoterapijas, mums joprojām ir ļoti spēcīgs bioloģiskās psihiatrijas virziens

"Zāles nepadara dzīvi priecīgāku, bet palīdz vieglāk tikt cauri ikdienai..." Katru gadu palielinās psihiskās veselības traucējumiem domāto medikamentu lietošana bērnu un jauniešu vidū.

Latvijas Nacionālā veselības dienesta dati rāda – kopš 2018. gada ir vairāk nekā dubultojies izrakstīto antidepresantu recepšu skaits tiem pacientiem, kuru vecums nav sasniedzis 18 gadu slieksni. Savukārt atlasot izrakstīto recepšu skaitu pēc psihisku un uzvedības traucējumu diagnozes, to skaits ir palielinājies apmēram septiņas reizes. "Latvijas Avīze" pētīja, kāpēc Latvijā piecu gadu laikā bērni un jaunieši sākuši ievērojami vairāk lietot psihiskās veselības traucējumu grupas medikamentus, kāpēc pieaug depresijas apjomi jaunu cilvēku lokā un vai medikamentu lietošana nesāk aizstāt citas depresijas terapiju metodes, kuras neietver medikamentu lietošanu?

"Antidepresantus lietoju katru dienu, kopš beidzās ilgstošas attiecības un sākās grūtības studijās. Attiecības neesmu atjaunojis, un studijas nav kļuvušas vieglākas, bet vismaz neesmu bēdīgs," saka "Latvijas Avīzes" aptaujātais Lauris. "Antidepresantus sāku lietot, jo man parādījās trauksme un psihiatrs novēroja biežās depresīvās epizodes. Antidepresanti nepadara dzīvi priecīgāku, tie palīdz vieglāk tikt cauri ikdienai, noņem smaguma sajūtu," saka 23 gadus vecā Anna.