Ārsti hronisku nieru slimību mēdz dēvēt par klusu saslimšanu, jo bieži vien pat tās trešajā stadijā, kad nieru funkcijas jau ir ievērojami samazinātas, pacienti nejūt nekādus simptomus. Taču reizēm uz to var norādīt paaugstināts asinsspiediens, īpaši tad, ja to grūti normalizēt ar dzīvesveida izmaiņām un standarta ārstēšanu.

Hroniskas slimības sekas

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra nefroloģe, interniste Linda Štelce-Vimbsone stāsta, ka apmēram 5–10% gadījumu arteriālā hipertensija ir sekundāra jeb citas slimības izraisīta. Tā biežāk sastopama pacientiem ar rezistentu hipertensiju jeb ārstēšanai nepakļāvīga, kad ar antihipertensīviem medikamentiem un citām metodēm neizdodas pazemināt asinsspiedienu zem 140/90 mmHg robežas. Biežākie sekundārās hipertensijas iemesli ir miega apnoja, nieru vai to artēriju slimības, hormonāli traucējumi, piemēram, virsnieru vai vairogdziedzera darbības izmaiņas, noteiktu medikamentu, tajā skaitā nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, lietošana. Zināms, ka 19 līdz 40 gadu vecumā pirmo vietu ieņem nieru slimības, no 40 līdz 65 – virsnieru kaites, piemēram, primārais aldosteronisms, miega apnoja, bet pēc 65 gadiem – ateroskleroze, nieru vai endokrīnās saslimšanas.