Mūsdienās cilvēku dzīves ilgums pieaug, vecāka gadagājuma cilvēki turpina strādāt, viņus interesē politika, ekonomika un citas tēmas. Savukārt socioloģijas pētījumos diezgan bieži noteiktas vecuma robežas, kas vairs neatbilst reālajai situācijai, cilvēku dzīvesstilam un aktivitātei.

Jāuzklausa arī pensionāri

Datu ievākšanā attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži tiek izmantoti vecuma sliekšņi, proti, par dažādiem dzīves paradumiem, uzskatiem tiek aptaujāti cilvēki līdz 60, 65 vai 75 gadu vecumam. Ļoti retos gadījumos vērojams, ka sociologi aptaujājuši par 75 gadiem vecākus Latvijas iedzīvotājus. Tas raisījis diskusijas – vai tāds dalījums atbilst mūsdienu realitātei? Vai gados vecāko cilvēku dzīve nav vērā ņemama?

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja Aija Barča uzsver, ka gados vecāku cilvēku viedoklis ir svarīgs daudzās dzīves sfērās – tas jāņem vērā, veidojot valsts politiku veselības aprūpes jomā, arī lemjot par sociāliem, komunāliem un daudziem citiem jautājumiem. "Manuprāt, kā atskaites punktu izvēlēties cilvēkus vecumā līdz, piemēram, 65 gadiem nav pareizi. Piemēram, vecuma grupā pēc 85 gadiem Latvijā ir aptuveni 57 tūkstoši pensionāru. Tāpat saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistiku pēc pensijas vecuma sasniegšanas 11 152 cilvēki turpināja strādāt – kāds tajā pašā darbā, kāds uz pusslodzi, kāds nomainīja jomu, pārkvalificējās, bet palika darba tirgū," stāsta Aija Barča.