Trīs mēnešus paredzētajā nākamo profesionālo karavīru pamatapmācībā Alūksnes Kājnieku skolā aizvadītas pirmās četras nedēļas, un tas ir laiks, kad 37 kursa dalībnieki, vismaz skatoties no malas, ne tikai atgādina, bet jau uzskatāmi par stipriem un enerģiskiem karavīriem. 

Viņu instruktori šādam apgalvojumam varētu arī nepiekrist, jo paši pamatapmācību izgājuši pietiekami sen – kur tas laiks, kad uzsākuši savas karavīra gaitas. Tā nu noraugos uz visiem – jaunajiem karavīriem zaļā pikseļa formas tērpos un viņu skolotājiem – kaprāļiem un seržantiem. Rīts priežu mežā – kā jau Alūksnes pusē šajā gadalaikā – nav sevišķi silts, tomēr tas nav radījis satraukumu. Ja karavīrs atbilstoši apģērbies, tad problēmām nevajadzētu rasties. Tiesa gan, kareivju militārās pamatapmācības kursa dalībniekiem šī būs pirmā nakts mežā, bet līdz tam vēl jāgaida. Visa uzmanība tagad pievērsta instruktoriem un apmācību priekšmetam.

Sākumā pietrūkstot fiziskās izturības

Viena grupa klausās divu instruktoru norādēs, kā pareizi maskēties, otra nedaudz tālāk cenšas saskatīt vairākas visai labi noslēptās karavīru mantas. Tas apliecina, cik liela nozīme karavīra gaitās ir uzmanībai un vērīgumam.

Kaprālis Reinis Rubins manu optimistisko skatu nedaudz piezemē, norādot, ka armijā tagad piesakoties fiziski vājāk sagatavotas personas nekā agrāk. Tā esot reāla laikmeta iezīme, par ko tomēr nevajadzētu ārkārtēji satraukties. Trīs mēnešus garajā profesionāla karavīra pamatapmācības kursā pēc ikdienas treniņiem un slodzes visi sasniedzot vajadzīgo līmeni. Tas, visticamāk, arī ir mērķis – karavīra darbā bez dažādajām prasmēm nepieciešams spēks un izturība, un, kā apliecina kara gaita Ukrainā, tas attiecas ne tikai uz sauszemes kājniekiem. Pagaidām atspiešanās uz rokām un presītes dažiem kursantiem sagādā grūtības, bet tas esot tikai laika jautājums.