Pirmajā balsojumā nevienam no trim kandidātiem neprognozē 51 balsi, bet cerības ievēlēt prezidentu jau 31. maijā pastāv.

Valsts prezidenta vēlēšanu diena Saeimā un arī sabiedrībā ir sagaidīta ar zināmu intrigu par to iznākumu. Vēlēšanām pieteikti trīs atšķirīgi kandidāti – Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts"), Elīna Pinto ("Progresīvie") un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), no kuriem nevienam pirmajā balsojumā neprognozē izredzes saņemt nepieciešamo vairākumu – 51 balsi. Uz tādu kāds no kandidātiem var cerēt tikai tad, ja viens vai otrs konkurents kandidatūru atsauc vai no cīņas izstājas pēc tam, kad ir saņēmis vismazāk balsu. Priekšvēlēšanu diskusijas parādīja, ka kandidātiem ir arī dažādas prioritātes, kas saskan tikai pāris jautājumos – par ārējo un iekšējo drošību, kā arī nodomā lielāku uzmanību veltīt reģioniem.

Dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām vēl bija grūti paredzēt, cikos Latvija varētu uzzināt jaunā Valsts prezidenta vārdu, bet tiklab – saņemt ziņu, ka neviens no pretendentiem nav ieguvis vairākumu un būs jārīko jaunas vēlēšanas, uz kurām jāizvirza arī jauni kandidāti. Ja pirmajā reizē neviens pretendents neiegūst vairākumu, tad par visiem trijiem Saeima balsos vēlreiz. Tas ir brīdis, kad kāds var arī atteikties no turpmākās cīņas par labu citas partijas virzītajam Valsts prezidenta kandidātam, un tad Saeimas sēde var arī neievilkties līdz vakaram. Taču jārēķinās, ka starp balsojumiem var būt arī garāki pārtraukumi, kuru laikā notiek politiskās konsultācijas un frakciju sēdes. Sākumā par kandidātiem ir paredzētas arī debates, ko varēs vērot tiešraidē Saeimas interneta mājaslapā.