Nu jau vairāk nekā pusgadu zemkopības ministra amatā nostrādājis Didzis Šmits. Stājoties amatā, par savu lielāko izaicinājumu viņš uzskatīja "atrast veidu, kā realizēt Zaļo kursu un reizē noturēt ekonomisko dzīvotspēju". Gada sākumā vēl nekas neliecināja par izaicinājumiem, ko lauksaimniekiem sagādās Māte Daba, liekot pavasarī pārciest ilgstošas salnas ar maijam neraksturīgu salu un tām sekojošu postošu sausumu. Šajā kontekstā Zaļā kursa īstenošana un ekonomiskās dzīvotspējas noturēšana kļuvusi par vēl lielāku izaicinājumu. Kā to pārvarēt – lasiet sarunu ar zemkopības ministru Didzi Šmitu.

Daļa lauksaimnieku uzskata, ka no sava priekšgājēja esat saņēmis neapskaužamu mantojumu, tostarp Latvijas jaunā Stratēģiskā plāna visai neveiksmīgo redakciju, pie kuras labošanas tagad jāstrādā.

Es noteikti negribu mest nekādu akmeni iepriekšējā kolēģa virzienā. Pieņemu, ka arī iepriekš visi strādājuši iespējami godprātīgi. Mans uzdevums ir nofiksēt pašreizējo laukumu un izdomāt, kā iet uz priekšu.

Tiesa, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģiskais plāns (SP) tika izveidots un jau apstiprināts Eiropas Komisijā (EK) vēl pirms manas stāšanās amatā, un, protams, šajā plānā ir daudz pozīciju, kas būtu maināmas. Jāteic, par nepieciešamību koriģēt pieņemtos SP Briselē runā liela daļa dalībvalstu. 

Piedaloties Padomes sēdē, šķita, ka visu valstu pārstāvjiem teju sagatavota vienāda runa, jo visi atzīmēja ārkārtējo sarežģītību un birokrātiju, ar ko jāsastopas šo SP īstenošanā. Cik atceros, katrs plānošanas periods ir sācies ar solījumiem, ka nākamais plāns būs vienkāršāks, saprotamāks un elastīgāks, ka valstis daudz vairāk varēs lemt pašas uz vietas, kā labāk kopējos mērķus sasniegt, bet nu esam tikuši pie SP, kas sastāv no vairāk nekā tūkstoš lappusēm!