Par politisko situāciju valdošajā koalīcijā un iespējamiem nākotnes scenārijiem saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Hariju Rokpelni.

Ir dažādi viedokļi par to, kuram bija galvenā loma nesenajā Latvijas politikas izrādē ar nosaukumu "Stambulas konvencija". Piemēram, ka tā ir "Latvija pirmajā vietā", kas to ierosināja Saeimā, vai "Jaunā Vienotība", kas ieraudzīja te labu iespēju informatīvajai kampaņai un to arī spilgti realizēja. Tomēr, šķiet, visbiežāk kā galvenie, kuriem pateicoties šis jautājums vispār nonācis dienaskārtībā un, kā izskatās, būs nozīmīgs temats arī visu pirmsvēlēšanu laiku, tiekat minēti jūs – jo bez ZZS tas nebūtu iespējams ne pirms diviem gadiem, kad Stambulas konvencija ratificēta, ne tagad, kad Saeima balsoja par izstāšanos no tās. Bet kā jūs paši raksturotu savu un citu partiju lomu tajā visā?

H. Rokpelnis: Ja skatās vēsturiski, jā, ZZS bija starp tām partijām, kas nobalsoja par konvencijas ratifikāciju. Tā bija daļa no cenas, ko mēs bijām gatavi maksāt, lai varētu aizstāvēt savu vēlētāju intereses, piemēram, lai budžetā būtu finansējums lauku ģimenes ārstiem, būtu samazināts PVN pārtijas produktiem un tamlīdzīgi. Tā, protams, bija diezgan augsta maksa, zinājām, ka Zemnieku savienības biedru vidū tam nav atbalsta – bija diezgan skeptiska nostāja par pašu Stambulas konvcenciju un arī bažas par blaknēm, ko tā nes. Tas droši vien arī noveda pie tā, ka tagad mēs jau balsojām par izstāšanos no konvencijas.

Veicāt biedru aptauju?