Kā zināms, pēc "Jaunās Vienotības" veiktās ģenerāltīrīšanas trinitārās valdības sastāvs tika nomainīts ar citu trīsvienību. Latvisko bāleliņu, kuri gribēja nosmakt savā šaurajā nacionālistu spičkkastē, prievīšpolitiķu auseklīšu vietā pie valsts stūres pieaicināti plaša vēziena internacionālisti, kosmopolīti, liberāli progresa ceļa gājēji jukjukām ar kolhoza estētikas piekritējiem, neandertālieši un tamlīdzīga raiba publika.

Jauni strāvojumi pie varas nozīmē arī vecās, iekonservētās politikas atmešanu, un kā pirmā stereotipu lauzēja–līdumniece atzīmējās "Progresīvo" partijas kultūras ministre Agnese Logina, kura uzstājās pret pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas ietvaros minēto punktu par to, ka no 2026. gada jābeidz atbalstīt sabiedrisko mediju raidīšana krievu valodā, veicinot vienotas informatīvas telpas rašanos. Nē, jaunā Kultūrministrijas virsslota, gribēdama tīri slaucīt, momentāni iebilda – krievu valodā jāsaglabā savs stūrītis, savs kaktiņš par valsts līdzekļiem rentēta ētera laika. Tas ir būtiski cīņā par cittautiešu prātiem un sirdīm – sniegt uzticamu, pārbaudītu vēstījumu hibrīdkara laikā, kad ir pilns ar dezinformācijas duļķēm, lai cilvēki neslīktu neobjektivitātes purvā, propagandas tvanā, no zila gaisa būvētās utopijās un no ņužņika melnā cauruma pasmeltās ziņās. Tas ir, simpātiskā rudmate reti kad minēja tieši nepieciešamību turpināt pārraides LTV un Latvijas radiofonā krieviski. Agnese pārsvarā izteicās aizplīvurotāk, ka vajagot runāt tai "svešvalodā, lai šie cilvēki saprot" un aizsedzoties ar "raidījumu mazākumtautībām" vīģes lapu.