Savā pēdējā uzrunā Saeimā Levits neslēpj neapmierinātību ar partiju nespēju veikt reformas.

Valsts prezidents Egils Levits savas prezidentūras pēdējā uzrunā Saeimā pagājušajā nedēļā uzsvēra drošību kā valsts galveno prioritāti, strostēja Saeimu un valdību par valsts atpalicību un nespēju veikt reformas. Vienlaikus viņš slavēja partijas par paveikto latviskuma stiprināšanā, saskatot te arī savu ieguldījumu. "Latvija četros gados ir kļuvusi latviskāka, un es esmu lepns, kā Valsts prezidents varēju šeit dot arī savu pienesumu," sacīja E. Levits. Saeima pieņēma viņa izstrādāto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas arī ir vērsts uz "Latvijas valsts latviskā rakstura nostiprināšanu". Runu E. Levits sāka ar vārdiem: "Savā prezidentūrā esmu iedibinājis jaunu tradīciju – Valsts prezidenta uzrunu Saeimas darba gada sākumā un nobeigumā. Šī būs astotā un pēdējā reize." Tiesa, tradīcija, ka Valsts prezidents uzrunā Saeimu pavasara sesijas noslēgumā pirms deputātu došanās vasaras starpsesiju pārtraukumā, ir daudz senāka. To iedibināja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras pēdējo uzrunu Saeimā 2007. gada 21. jūnijā otrā pilnvaru termiņa beigās daudzi atceras vēl šodien. "Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Dāmokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā prezidente vēršos arī pie partijām un pie viņu deputātiem. Es aicinu visas partijas rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus. Es aicinu partijas pašas kritiski izvērtēt savas rindas – gan tos biedrus, kas ir Saeimas deputāti, gan tos, kas ir tikai ierindas biedri," tā pirms vairāk nekā 15 gadiem Saeimas namā teica V. Vīķe-Freiberga.