Kulbergs kino nozarei no 2028. gada sola vienu miljonu eiro

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sola kino nozarei no 2028. gada vienu miljonu eiro, taču patlaban nav skaidrs, no kādiem avotiem plānots šo finansējumu nodrošināt.

Premjers, kurš otrdien Ministru kabinetā tikās ar industrijas pārstāvjiem, žurnālistiem uzsvēra, ka šim jautājumam plānots pievērsties nākamgad, pārskatot daļu finansējuma, kas tiek piešķirts bez konkursa. Kulbergs uzsvēra, ka šādā veidā tas neturpināsies.

Viņš atzīmēja, ka patlaban panākta vienošanās, ka kino nozarei piedāvās skaidru finansējuma modeli, ar ko industrija varēs rēķināties. Premjers uzsvēra, ka kino nozari nedrīkst atstāt bez finansēm.

Kulbergs sacīja, ka viens jautājumu bloks attiecas uz Latvijā radītu saturu, bet otrs, kā sekmīgāk piesaistīt ārvalstu industrijas pārstāvjus veidot filmas Latvijā. Viņš minēja piemēru, ka ārvalstu kino nozari Finanšu ministrija ir gatava atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, bet vēl ir citi nodokļi un izdevumi. Premjera ieskatā tas nav pareizi un Latvija šajā jomā nevar konkurēt ar Lietuvu un Igauniju.

"Industrijai teicu, ka viņiem būs atbalsts no manas puses valdībā un, domājot arī par valsts budžetu.

Mēs to atrisināsim, izstrādāsim modeli, kas būs ilgtspējīgs, lai industrijai ir miers un skaidrība, ar ko rēķināties turpmāk," atzīmēja Kulbergs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kulbergs sacīja, ka viņam kā Ministru prezidentam ir jāskatās plašāk par vienu nozari. Viņam esot būtiski arī, ko sabiedrības partneri ir gatavi ieguldīt Latvijā. Premjers secināja, ka ieguvumi Latvijas drošībai un citām nozarēm ir daudz lielāki nekā ieguvumi kino nozarei vienai no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa.

Režisors un producents Matīss Kaža atzīmēja, ka Latvijas kino nozares pārstāvji ir pamatojuši, kāpēc straumēšanas platformu nodoklis ir vajadzīgs, proti, pašmāju industrija Eiropas kontekstā ir viena no mazāk dotētākajām un atbalstītākajām no valsts puses, tāpēc jebkurš papildu finansējums ir svarīgs.

Režisors, atsaucoties uz sarunu ar Ministru prezidentu, sacīja, ka premjera skaidrojums bijis, ka šis nav pareizais mirklis un apstākļi saistībā ar stratēģiskajiem partneriem ir tas, kas patlaban neļauj šo regulējumu ieviest, tāpēc ir runa par papildu finansējumu miljona eiro apmērā.

"Kā pagaidu risinājums tas ir pieņemams, bet mēs turpināsim uzstāt, lai regulējums tiek pieņemts. Nākamgad plānots pie šīs sarunas atgriezties,"

žurnālistiem sacīja Kaža.

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma teica, ka ir panākta sapratne, ka agrāk vai vēlāk ir jāievieš starptautisko un pašmāju straumēšanas platformu iemaksa nacionālā kino veidošanā un tā ir svarīga. Viņa pauda cerību, ka nākamgad tiks sperti konsekventi soļi, lai šo likumu pieņemtu.

Atbildot uz jautājumu, vai NKC vadītāja ir pārliecināta, ka nozare finansējumu miljona eiro apmērā saņems, Rietuma sacīja, ka "mēs dzīvojam laikā, kad garantiju nav". Viņasprāt, ja šāds kompromisa variants tiek piedāvāts, tas arī tiks izpildīts.

Patlaban ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem noteikts, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pārskatu par iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma pirmo reizi iesniegtu līdz 2028. gada 31. maijam par posmu no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Savukārt, ja ieguldījumi 2027. gadā un 2028. gadā tiek veikti vismaz 300 000 eiro apmērā, 2026. gadā un 2027. gadā gūtie ieņēmumi nebūtu jādeklarē.

Likumprojektu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību skatītājiem, anotācijās paudusi Kultūras ministrija (KM). Tā atzīmē, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to piedāvājumā ir salīdzinoši maz Latvijā radīta satura, turklāt tās līdz šim nav ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.

Paredzēts, ka prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Saskaņā ar ieceri pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Ieguldījumus varēs veikt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu, iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas NKC budžetā. Prasības nebūs attiecināmas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

Rietuma iepriekš komisijas deputātiem paudusi, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā kino nozare varētu iegūt aptuveni no 600 000 līdz vienam miljonam eiro gadā.

KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) iepriekš skaidrojis, ka attiecīgie grozījumi tiek gatavoti kopš 2022. gada un to izstrādes laikā veikti vairāki kompromisi ar nozares pārstāvjiem, tostarp attiecībā uz obligāto ieguldījumu apmēru.

Ministrijā norādīts, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp "Tet" un "Latvijas mobilais telefons", kamēr Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES valstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp "Netflix", "Disney+", "Amazon Prime Video", "Apple TV+" un citi.

Pēc KM aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Ministrijā arī norādīts, ka līdzīgs regulējums jau ieviests 18 ES dalībvalstīs.