Poikāns: Ar labklājību ir tāpat kā ar ordeņiem – lai to nopelnītu, jābūt komandas darbam.

Polijas galvaspilsētā Varšavā Latvijas pārstāvniecība atrodama Vislas labajā krastā vienā no retajām vietām, kas II pasaules kara laikā palikusi nenopostīta. Šī iemesla dēļ uz Saska Kempa dzīvojamo rajonu no pirmskara Varšavas centra pārcēlušās daudzu valstu vēstniecības un vēstnieku rezidences, kas tur atrodamas arī šodien. Lai arī mana saruna ar Latvijas Republikas ārkārtējo pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu pamatā bija iecerēta par valstu divpusējām attiecībām un to perspektīvām, tikšanās gaitā daudz nācās pieminēt gan vēsturisko II pasaules karu, gan arī tagadējo Krievijas agresiju Ukrainā. Pēdējo jo īpaši, jo Juris Poikāns pirms vēstniecības vadīšanas Varšavā sešus gadus rezidējis Kijivā. 

Vēstnieka kungs, vispirms apsveicu jūs ar 4. maijā saņemto Latvijas Republikas apbalvojumu, Triju Zvaigžņu ordeni!

J. Poikāns: Tas man ir ļoti liels pagodinājums un novērtējums, paldies! Tomēr ar šāda līmeņa apbalvojumiem patiesībā ir tā, ka tos nekad nevar nopelnīt cilvēks viens pats. Piemēram, savā karjerā diplomātiskajā dienestā, strādājot ar Maiju Moru Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā, Minskā, 2006. gadā kādu laiku pārstāvējām arī Austrijas kā ES prezidējošās valsts intereses Baltkrievijā. Par to periodu vēstniece Mora saņēma Austrijas apbalvojumu un teica, ka pēc taisnības tas būtu jādala divās daļās: viņai un man. Ar tiem ordeņiem tā ir – manējais tagad patiesībā būtu jādala kādās divdesmit daļās, jo tas viss ir bijis lielas komandas darbs šeit, Varšavā, gan arī iepriekš Kijivā.

Biju diezgan pārsteigts, izdzirdot, cik veikli sarunājaties poliski. Cik valodas zināt?

Poļu valoda tagad būs piektā. Vislabāk zinu trīs: latviešu, krievu un angļu. Ceturtā ir ukraiņu – saprotu perfekti un arī runāt varu, jo Ukrainā dienestā biju sešus gadus, kas vēstniekam ir netipiski daudz. Kādreiz arī slovēņu valodu sapratu diezgan labi, tagad tā pamazām zūd, jo nav pielietojuma. Franču gan pakāpeniski zudusi.

Poļu valodā man vēl ir vidējs līmenis – poliski tomēr stipri atšķiras vārdu galotnes, nekā runājot krievu vai ukraiņu valodā. Paši poļi krieviski runāt tagad izvairās, bez poļu valodas šeit būtu ļoti grūti. Ņemu skolotāju. Ja vienas slāvu valodas pamats ir, iemācīties var diezgan ātri.