Mani tās veidošanā pārsteidza Nacionālā apvienība, kas nevairās draudzēties ar Putina cīņubiedriem Orbānu un Avenu, toties atsacījās iet koalīcijā ar "Progresīvajiem" kaut vai tāpēc vien, lai valdībā uzturētu nacionālo mugurkaulu.

Par notikumiem Eiropā un Latvijā, par kariem un mūsu drošību un latviešu valodu saruna ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju, bijušo politiķi un tagadējo sabiedrisko aktīvistu Daini Īvānu.

Pasaulē sabiezē gaiss, aug spriedze, karadarbība ir bīstami tuvu Latvijas robežām. Vai te vairs ir droši?

D. Īvāns: Man ir un katram jābūt sajūtai, ka dzīvojam kara apstākļos. Varbūt esam frontes aizmugure, kas sūta palīdzību tiem cilvēkiem, kuri atdod dzīvību par mums. Vēl pirms gada pētīju "Ziedot.lv", kam es gribētu Ukrainā ziedot, tagad esmu izdarījis tā, ka no mana konta ik mēnesi vienkārši atskaita noteiktu summu. Atņemu to savai labklājībai, jo saprotu, ka jādara viss, lai ukraiņi uzvarētu nāvīgo ienaidnieku.

Jāpadomā, ko Latvija varētu darīt pretošanās ziņā. Šobrīd vajadzīgs totāls krievu preču embargo. Domājošus cilvēkus pārņem šausmas, ieraugot sarakstu, cik Latvijas kompāniju joprojām tirgojas Krievijā – it kā ar atļautām precēm. Bet nevajadzētu ne ar kādām tirgoties, jo tas būtu labs stimuls valsts ekonomikai – vienreiz pabeigt darījumus ar Krievijas naudu, stiprināt mugurkaulu pret Krievijas ekspansiju.

Vai valdība dara visu iespējamo, lai sargātu mūsu zemi? Kāpēc nebūvē patvertnes, kāpēc tik lēni virzās uz priekšu robežbūve?

Grūti teikt, vai tā ir paviršība, naivums vai tā ir Maskavas aģentu apzināta rīcība.