Kad veidojām dārzu, viena no domām bija – tas būs mūsu pensijas fonds ceļošanai, stāsta Alojas pagasta Ungurpils bioloģiskās saimniecības “Lielkalni” saimnieki Aija Dzintra un Dainis Paukšēni. Šoruden aprit divdesmit gadu, kopš viņi iekopa divu hektāru lauku, lai apstādītu ar zelta jāņogām, citronliānām, plūškokiem, kizilu un citiem tolaik mazpazīstamiem augiem.

Vēl pirms Paukšēnu dārzs sāka ražot, par to jau radās interese. “Iegriezās pat vietējie agronomi, jo šeit varēja apskatīties viņiem arī nepazīstamus ogulājus. Ekskursijas iesākās ar lauksaimnieku grupām, mums nācās vairāk piedomāt par tūrismu. Pat nopirkām lielu telti, bet uznāca pērkona negaiss un uzrāva to gaisā,” pirmos soļus viesu uzņemšanā atceras saimnieki. 

Arī otrais mēģinājums parūpēties par ciemiņu labsajūtu cietis neveiksmi – nojume sagruvusi zem sniega segas.