Vēlos vairāk uzzināt par pašapkalpošanās tirdzniecību. Esmu dzirdējis, ka arī Latvijā saimniecības tādu praktizē. Labprāt ieviestu savā saimniecībā, bet māc šaubas par dažādiem aspektiem. Jautā Māris Vidzemē.

Pēdējos gados Latvijā tiešām parādās dažādi pašapkalpošanās tirdzniecības piemēri – sākot no pavisam vienkāršiem tirdzniecības stendiem ceļmalās, beidzot ar labi aprīkotiem veikaliņiem.

Dārgāk par visu maksā laiks

Mārupes novada ZS Mārtiņrozes saimnieki par pašapkalpošanās stenda ieviešanu izlēmuši jau 2019. gadā. Izšķirīga šādas tirdzniecības formas ieviešanā bijusi saimniecības labā lokācija – pa saimniecībai piegulošo ceļu pārvietojas gan gājēji, gan velobraucēji, arī autovadītāji. Bet galvenais iemesls tomēr bijis un ir iespēja tādējādi ietaupīt laiku un naudu. 

“Saimniecībā strādājam divatā ar sievu, nevienu nealgojam. Laika patēriņš saimniecības darbos ir tik ārkārtīgi liels, ka mēs vienkārši nevaram atļauties ne braukt uz tirdziņiem, ne paši tirgot produkciju savā saimniecībā. Arī algot atsevišķu darbinieku, kas apkalpo pircējus, mums nav pa kabatai, tāpēc nolēmām – mēģināsim ierīkot stendiņu, kurā pircēji varēs paši sevi apkalpot, atstājot naudu par paņemtajiem produktiem. Tajā laikā mēs paši varam ražot,” stāsta ZS Mārtiņrozes saimnieks Oskars Liepiņš.

Aptuveni 1,5 gadus pašapkalpošanās tirdzniecība notikusi pavisam vienkārši – uz galdiņa ceļmalā.