Šāgada 24. jūlijā viena no Latvijā zināmākajām un pieredzējušākajām kartupeļu sēklas audzēšanas saimniecībām SIA "Piekalnes" Vijciemā rīkoja kartupeļu lauka dienu, kas šajā reizē bija piesaistīta agrāk ļoti plaši pieprasītās Vācijā izveidotās šķirnes 'Adretta' 50. gadskārtai. Latvijā šī šķirne ienāca 1993. gadā, un 'Adrettu' pieprasa vēl aizvien, tāpēc "Piekalnes" ar leģendām apvītās šķirnes sēklu šajā sezonā audzē vairāk nekā pushektāra platībā. 

SIA "Piekalnes" saimniece INĀRA PAKALNA un viņas dēls MĀRCIS PAKALNS intervijā "Agro Topam" stāsta par šāgada ekstrēmo dabas apstākļu ietekmi uz audzēšanas tehnoloģiju un saimniecības pieredzi.

Pastāstiet par kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju.

I. Pakalna: Lielajiem kartupeļu audzētājiem tā ir vienāda. Rudenī pēc priekšauga novākšanas iznīcinām pamatnezāles. Mūsu saimniecībā priekšaugs parasti ir graudaugi. Tad lauku aram, bet pavasarī 35–40 centimetru dziļumā veicam dziļirdināšanu. Augsnes analīžu rezultāti, izneses ietekmē minerālmēslu lietojumu. Divdesmit piecu tonnu ražas izaudzēšanai no viena hektāra ir vajadzīgi 100 kilogrami slāpekļa, 35–40 kilogrami fosfora oksīda un visvairāk – 200–250 kilogramu – kālija oksīda. Kartupeļi, līdzīgi kā cilvēks, vēlas ēst.

Nākamais ir stādīšana. Vienlaikus ar stādīšanu notiek stādāmā materiāla kodināšana. Stādīšanas laikā pie bumbuļiem iekrīt arī ar fosforu bagātās mikrogranulas. Sakņu veidošanai kartupeļiem ir vajadzīgs ļoti viegli uzņemams fosfors. Deva ir 35–40 kilogrami uz hektāra. Pārstrādei audzētajiem kartupeļiem vagu veidojam, kad laksti ir sasnieguši 25 centimetru augstumu. Čipšu kartupeļus vagojam, lai tie nekļūtu zaļi.